| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| IEVADS | 5 | |
| 1. | DZĪVNIEKU VALSTS DAUDZVEIDĪBA | 7 |
| 1.1. | Sūkļi (Spongia) | 7 |
| 1.2. | Zarndobumaiņi (Coelenterata) | 8 |
| 1.3. | Plakantārpi (Plathelminthes) | 9 |
| 1.4. | Veltņtārpi (Nemathelminthes) | 10 |
| 1.5. | Posmtārpi (Annelides) | 11 |
| 1.5.1. | Daudzsartārpi (Polychaeta) | 11 |
| 1.5.2. | Mazsartārpi (Oligochaeta) | 12 |
| 1.5.3. | Dēles (Hirudinea) | 13 |
| 1.6. | Posmkāji (Arthropoda) | 13 |
| 1.7. | Gliemji (Mollusca) | 15 |
| 1.7.1. | Gliemeži Gliemeži (Gastropoda) | 16 |
| 1.7.2. | Gliemenes (Bivalvia) | 18 |
| 1.7.3. | Galvkāji (Cephalopoda) | 19 |
| 1.8. | Hordaiņi (Chordata) | 20 |
| 1.8.1. | Skrimšlzivis (Chondrichthyes) | 20 |
| 1.8.2. | Kaulzivis (Osteichthyes) | 21 |
| 1.8.3. | Abinieki (Amphibia) | 22 |
| 1.8.4. | Rāpuļi (Reptilia) | 23 |
| 1.8.5. | Putni (Aves) | 25 |
| 1.8.6. | Zīdītāji (Mammalia) | 26 |
| 2. | DZĪVNIEKU VALSTS LOMA VIDĒ | 29 |
| SECINĀJUMI | 32 | |
| IZMANTOTO AVOTU UN LITERATŪRAS SARAKSTS | 34 |
SECINĀJUMI
1. Mūsdienās zināms aptuveni 2 miljoni dzīvnieku sugu. Vairums no tām, aptuveni 97%, ir bezmugurkaulnieki. Dzīvnieku sistemātiskas taksoni ir tips, klase, kārta, dzimta, ģints, suga;
2. Dzīvnieki ir daudzšūnu organismi, eikarioti, barojas heterotrofi. Vairumam dzīvnieku ir izveidojušies orgāni, kas specializējušies noteiktu funkciju veikšanai, piemēram, gremošanai, vielu transportēšanai, elpošanai, organisma regulācijai;
3. Dzīvnieki vairojas dzimumiski. Bezdzimumvairošanās, piemēram, pumpurošanās, fragmentēšanās, raksturīga tikai nelielai daļai dzīvnieku. Vairums dzīvnieku ir šķirtdzimumu, bet atsevišķas dzīvnieku grupas ir hermofrodīti.
4. Sūkļu tipa apvienoti sēdoši, dīvslāņaini ūdensdzīvnieki, kuri spēj reģenerēties. Tie barojas, izfiltrējot no ūdens organisko vielu daļiņas un mikroorganismus. Sūkļi vairojas gan pumpurojoties, gan dzimumiski;
5. Zarndobumaiņu tipā apvienoti divslāņaini, staraini simetriski ūdensdzīvnieki, kuriem specializējušās šūnas, to skaitā dzeļšūnas, kas noder aizsardzībai un barības iegūšanai;
6. Plakantārpu, veltņtārpu un posmtārpu tipā ietilpst tārpi, no kuriem daudzi brīvi dzīvo ūdenī vai augsnē, bet vēl vairāk tārpu ir parazīti.
7. Gliemju tipa dzīvnieki pārsvarā mīt ūdenī, bet neliela viņu daļa dzīvo uz sauszemes. Gliemjiem ir mīksts, muskuļots ķermenis, kuru sedz kaļķa čaula. Ķermenim ir galva, viduklis un kāja vai taustekļi. Gliemjiem ir visas orgānu sistēmas.
8. Posmkāju tips ir visplašākais dzīvnieku tips sugu un indivīdu skaita ziņā. Posmkāji ir izplatīti gan ūdenī, gan uz sauszemes. Šiem dzīvniekiem ir posmains ķermenis un posmainas ekstremitātes. Posmiem pavienojoties, ir izveidojušās ķermeņa daļas - galva, krūtis un vēders. Posmkāju ķermeni sedz apvalks, kas galvenokārt sastāv no hitīna.
9. Hordaiņu tipā apvienoti atšķirīgi dzīvnieki. Hordaiņu raksturīgākā pazīme ir hords jeb muguras stiegra. Horda ir iekšējais ass skelets, kas stiepjas visa ķermeņa garumā.
10. Mugurkaulinieki ir nozīmīgākais un sugu skaitā ziņā lielākais hordaiņu tipa apakštips. Mugurkaulinieku klases ir skrimšļzivis, kaulzivis, abinieki, rāpuļi, putni, zīdītāji.
…
Referāta mērķis: Apkopot informāciju par dzīvnieku valsts daudzveidību un tās ietekmi uz vidi. Referāts sastāv no divām nodaļām un apakšnodaļām. Pirmajā nodaļā ir apskatīts dzīvnieku valsts daudzveidība, apakšnodaļās ir apskatīts sūkļi (Spongia), zarndobumaiņi (Coelenterata), plakantārpi (Plathelminthes), veltņtārpi (Nemathelminthes), posmtārpi (Annelides), posmkāji (Arthropoda), gliemji (Mollusca), hordaiņi (Chordata). Otrajā nodaļā ir apskatīts par dzīvnieku valsts lomu vidē, kā dzīvnieki ietekmē augus, vidi un kā augi, vide ietekmē dzīvniekus. Atslēgas vārdi: dzīvnieku valsts daudzveidība, sūkļi (Spongia), zarndobumaiņi (Coelenterata), plakantārpi (Plathelminthes), veltņtārpi (Nemathelminthes), posmtārpi (Annelides), posmkāji (Arthropoda), gliemji (Mollusca), hordaiņi (Chordata).
Atsevišķas atsauces nekvalitatīvas.
