1.Alberta Bela romāna „Cilvēki laivās” darbības laiks ir 19. gadsimta otrā puse. Attēlotie notikumi norisinās Kuršu kāpās, kurās vēl mitinās daži šīs senās tautas pārstāvji, kuri vēl pārzina šīs tautas valodu, kultūru un tradīcijas, zina stāstīt par šīs tautas vēsturi. Romānā aprakstītas savstarpējās cilvēku attiecības kādā nelielā ciematiņā, jūras krastā. Darbā akcentētas tādas tēmas kā seno kultūru, valodu saglabāšana sabiedrībā, laikā, kad pastāvošā vara, iekārta to noliedz. Konkrēti kuršu valodas un kultūras saglabāšana, atjaunošana jauniešu vidū, vēstures izzināšana un mācīšana. Viena no galvenajām tēmām, ko autors atspoguļo romānā, ir dabas varenība un cilvēka nespēcīgums pret to – smilšu kalna Sventes sakustēšanās.
2.Galvenā problēma tiek saskatīta mazo tautu (kuršu) pastāvēšanā, to valodu saglabāšanā, kad tām pretī stājas daudz spēcīgākas un lielākas tautas un kultūras, kuras pamazām nomāc un pazudina mazākās un tādēļ nespēcīgākas tautas, minoritātes. Šajā darbā var vilkt paralēles starp jau minēto problēmu un otru – Smilšu kalna Sventes sakustēšanos, kas apdraud ciemu un tajā dzīvojošos cilvēkus. Līdzīgi kā lielās, spēcīgākās varas pazudina mazākas, tā arī dabas spēks (Svente) ir spēcīgāks, par „saujiņu” ļaužu, kas mitinās tā pakājē. …
