Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 14.01.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Prezentācija 'Ēģipte - kultūra, pieminekļi, arhitektūra, māksla', 1.
  • Prezentācija 'Ēģipte - kultūra, pieminekļi, arhitektūra, māksla', 2.
  • Prezentācija 'Ēģipte - kultūra, pieminekļi, arhitektūra, māksla', 3.
  • Prezentācija 'Ēģipte - kultūra, pieminekļi, arhitektūra, māksla', 4.
  • Prezentācija 'Ēģipte - kultūra, pieminekļi, arhitektūra, māksla', 5.
  • Prezentācija 'Ēģipte - kultūra, pieminekļi, arhitektūra, māksla', 6.
  • Prezentācija 'Ēģipte - kultūra, pieminekļi, arhitektūra, māksla', 7.
  • Prezentācija 'Ēģipte - kultūra, pieminekļi, arhitektūra, māksla', 8.
  • Prezentācija 'Ēģipte - kultūra, pieminekļi, arhitektūra, māksla', 9.
  • Prezentācija 'Ēģipte - kultūra, pieminekļi, arhitektūra, māksla', 10.
  • Prezentācija 'Ēģipte - kultūra, pieminekļi, arhitektūra, māksla', 11.
  • Prezentācija 'Ēģipte - kultūra, pieminekļi, arhitektūra, māksla', 12.
Darba fragmentsAizvērt

"Posmā starp 2800. un 2400. gadu p. m. ē. (tā saucamajā Senajā valstī) Ēģipte piedzīvoja uzplaukumu. . Sirojumi uz Sinaja pussalu un Nūbiju deva valstij vergus, lopus, varu un zeltu. Vairojās valsts bagātība. Attīstījās amatniecība. "Dieva dēla" - faraona vara arī bija sasniegusi maksimālās robežas. Reliģija, plaši izmantodama zinātnes sasniegumus, stāvēja sociālās nevienlīdzības un despotijas sardzē. Šai laikā arī izveidojās ēģiptiešu mākslas pamatprincipi. Galvenais kultūras centrs bija galvaspilsēta Memfida. Mākslas pamatprincipu veidošanās bija saistīta ar Ēģiptei raksturīgo mirušo kultu. Mirušo kultu veicināja mitoloģiskie priekšstati, galvenokārt visām senajām lauksaimniecības zemēm raksturīgā dabas spēku godināšana. Kā dievs Ozīriss, simbolizēdams gadalaiku maiņu, mira un cēlās augšā, tāpat arī cilvēks, pēc ēģiptiešu ticējumiem, varēja atdzīvoties. Ēģiptieši pat nelietoja vārdu "nāve", bet runāja par "norietu". Tāpēc viņi cēla saviem mirušajiem mūža mājokļus, ko sauca par "mūžīgajiem horizontiem", un apgādāja ar visu dzīves turpināšanai nepieciešamo. Dzīvajiem bija jāapmierinās ar vieglām, bieži steigā darinātām telpām, bet kapeņu iespaidīgie masīvi stāv vēl šobaltdien."
Ēģiptē lietoja decimālo skaitīšanas sistēmu, pazina svara, laukuma mērīšanu, spēja aprēķināt riņķa laukumu, nošķeltas piramīdas tilpumu, pat puslodes virsmas laukumu.
- riņķa līniju sadalīt 360 grādos
- pirmie, kas ievēroja attiecības starp perimetru un diametru (pi)
- aprēķināt trīsstūra laukumu un piramīdas, cilindra un puslodes tilpumu
- prata aprēķināt kuba virsmas laukumu
- ieviesa savdabīgas skaitļu zīmes. Garumu mēru apzīmējumus atvasināja no cilvēka ķermeņa - "elkonis" = 52,3cm, "elkonis" = 7 "plaukstas", "plauksta" = 4 "pirksti"
- prata izvilt kvadrātsakni
- pārvaldīja ģeometriskās progresijas likumības.…

Autora komentārsAtvērt
Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Ēģipte - kultūra, pieminekļi, arhitektūra, māksla”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/689664

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.