Pēteris Šmits – izcils valodnieks, etnogrāfs, folklorists – dzimis 1869.gadā Raunas pagasta Lisēniešu mājās lauksaimnieka ģimenē. Mācījies Raunas pagastskolā, Raunas draudzes skolā un Cēsu apriņķa skolā. Beidzis Rīgas guberņa ģimnāziju 1891.gadā. No 1891.gadam līdz 1892.gadam studējis slāvu valodas Maskavas universitātē. 1896.gadā beidzis Maskavas universitātes Austrumu valodas fakultāti, kā arī papildinājies Pekinā ķīniešu valodu. Pēc Pekinas universitātes nodibināšanās 1898.gadā docējis tur krievu valodu, izpildījis atsevišķus diplomātiskus uzdevumus. No 1899.gada bijis ķīniešu valodas un literatūras profesora vietas izpildītājs Vladivostokā Tālo Austrumu institūtā. Jau 1902.g. viņš nokārto maģistra eksāmenu un aizstāv ķīniešu un mandžūru literatūras maģistra disertāciju. Būdams austrumu valodu speciālists un tālu projām no Latvijas, P.Šmits jau gadsimta sākumā ir publicējis Rīgas Latviešu biedrības krājumos daudz apcerējumu par latviešu ticējumiem, mitoloģiju tautasdziesmām, vecajām vārdnīcām, Glika Bībeles valodu u.c. 1920.gadā kopā ar Imantas pulku atgriezies Latvijā, un tajā pašā gadā Latvijas Universitātē strādājis par profesoru. No 1923. līdz 1925.gadam bijis fakultātes dekāns, bet 1922.gadā Latvijas Universitātes prorektors studentu lietās. No 1923.gada līdz 1925.gadam filologu biedrības priekšnieks, pēc tam tās goda biedrs, Rīgas Latvijas biedrības Zinību komisijas priekšnieks. 1928.gadā Upsalas universitātes goda doktors, bet jau 1936.gadā Latvijas Vēstures institūta īstenais biedrs.…
