Manuprāt, galvenie rehabilitācijas pakalpojumi, kas jāveic darbā ar onkoloģisku pacientu ir jāmudina un jāatbalsta pacients uz ārstēšanu, jāinformē pacients par viņa slimību un tās gaitu, jāsniedz psiholoģisks atbalsts, jāiesaista pacienta tuvinieki ārstēšanas procesā, kā arī atbalsta sniegšanā, protams, arī jāinformē pacienta tuviniekus par notiekošo, jābūt godīgam, taisnīgam un jāizrāda cieņa pacientam, nedrīkst ļaut pacientam izolēties no sabiedrības un jāiesaista pacients sociālajā vidē, jānovērš pacienta domas no slimības ar dažādām aktivitātēm, jāorganizē pacientam brīvais laiks un dažādas citas aktivitātes, lai klients būtu darbībā un nespētu iegrimt depresijā, aktīvi jādarbojas, lai klientam būtu vis nepieciešamais un jāsniedz kvalitatīva aprūpe un atbalsts, galvenokārt jāizskaidro kā sadzīvot ar domu „man ir vēzis”, jāpalīdz atgūt ticību saviem spēkiem, saņemties un būt gatavam tālāk ar sevi strādāt, iegūt pozitīvu pieredzi.
Latvijā onkoloģiskajiem pacientiem netiek paredzēta rehabilitācija. Tomēr pasaules pētījumi rāda, ka katram trešajam pēc ļaundabīgā audzēja ārstēšanas ir nepieciešama psihosociāla palīdzība. Jāuzsver, ka psihosociālā rehabilitācija ir neatņemama vēža ārstēšanas sastāvdaļa. Tai būtu jāsākas jau ar brīdi, kad tiek paziņota diagnoze. Manuprāt, rehabilitācijai onkoloģijā ir jābūt neatņemamai ārstēšanas procesa sastāvdaļai, jo cilvēkam ir jāpalīdz pilnvērtīgi atgriezties dzīvē.
…
