| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| 1. | Sērs | 3 |
| 2. | Atrašanas dabā un citu vielu sastāva | 4 |
| 3. | Iegūšana | 5 |
| 4. | Fizikālas īpašības | 6 |
| 5. | Ķīmiskas īpašības | 7 |
| 6. | Izmantošana | 7 |
| 7. | Papildus informācija | 7 |
| Secinājumi | 8 | |
| Izmantotā literatūra | 9 |
Sērs ir cieta, trausla, kristāliska viela dzeltenā krāsā. Slikti vada siltumu un nevada eklektisko strāvu.
Sēra gabaliņi grimst ūdenī, jo tā blīvums ir divas reizes lielāks par ūdens blīvumu. Savukārt sēra pulveris ūdenī negrimst, jo ūdens to neslapina. Šādu sēru izmanto lai to atdalītu no piemaisījumiem, kurus ūdens slapina un kuri ūdenī grimst.
Sērs ūdenī praktiski nešķist, labis šķīst sērogleklī, toluolā, benzolā, anilīnā un citos šķīdinātājos, bet ne visos.
Sērs veido vairākas alotropiskās modifikācijas:
a)rombiskais sērs – sastāv no dzelteniem okteasdriskiem kristāliem. Ja tos izšķīdina benzolā un pēc tam šim gaišajam šķidrumam ļauj iztvaikot, tad veidojas gari adatveida kristāli;
b)prizmatiskais sērs – adatveida kristāli, ko iegūt kausējot rombisko sēru;
c)plastiskais sērs – rodas ja izkausētu sēru ielej aukstā ūdenī, iegūst brūnu, staipīgu, gumijai līdzīgu masu.
Stabilākā no tām ir sēra kristāliskie veidi:
a)rombiskais sērs (a – S)
b)monoklīnais jeb prizmatiskais sērs (β-S)…
