Pilsoniskā sabiedrība, pilsonis, pilsonība

Ievads
Pilsonība – personas tiesiskā un politiskā piederība pie demokrātiskas valsts. Pilsoni un valsti saista savstarpēji pienākumi. Atbilstoši demokrātijas principiem pilsonis tiek uzskatīts par valsts varas veidotāju, bet pilsoņu griba – par valsts varas avotu.
Pilsoniska sabiedrība – pilsoņu sabiedriskās pašorganizēšanās, kas rodas un funkcionē ārpus valsts varas institūtiem, kaut arī ne vienmēr no tiem neatkarīgi.
Pilsoniskā sabiedrība ir demokrātiska politiskā režīma neatņemams elements. Latvijas Republikā pilsonība ir personas noturīga politiski tiesiska saikne ar Latvijas Republiku. Pilsonības saturu veido pilsoņa un valsts savstarpēji saistīto tiesību un pienākumu kopums.
Jēdzieni “pilsonis” un “pilsoniskā sabiedrība” plaši izplatījās pēc Lielās franču revolūcijas. Vārds pilsonis kļuva par indivīda līdztiesības simbolu un ar to sāka apzīmēt patstāvīgu sabiedrības locekli, kuram ir tiesības un pienākumi.
Pilsoniskas sabiedrības ietvaros visi pilsoņi ir vienlīdzīgi likuma priekšā , t.i., pastāv tiesiska valsts, kurā pilsoņu tiesības tiek realizētas saskaņā ar starptautiski atzītām normām.

1. Pilsoniskās sabiedrības pamatiezīmes, pilsonības jēdziens un nozīme.
Pilsoniskā sabiedrība ir demokrātiska politiskā režīma neatņemama sastāvdaļa. tomēr pilsonisku sabiedrību nevar radīt ar pavēli no augšas. Jebkurā pārejas periodā sabiedrība top, valsts un tā pilsoņu attiecībās pakāpeniski iedibinoties demokrātijas principiem. Demokrātijas mūsdienu valsts pilsoniskā sabiedrība ir tā dzīves sfēra, kuru valsts tieši nepārvalda. Tā ir brīvu indivīdu brīvprātīgu veidotu asociāciju kopums. Pilsoniskā sabiedrība palīdz pilsoņiem realizēt savas ekonomiskās, politiskās, reliģiskās un citas intereses. Pilsoniskā sabiedrība balstās uz likumā garantētajām pilsoņu tiesībām. Tās paredz pilsoniskās sabiedrības aizsardzību pret valsts patvaļu un centieniem reglamentēt pilsoniskās sabiedrības darbību.
Pilsoniskās sabiedrības ekonomiskais pamats ir regulējamas tirgus attiecības un daudzveidīgas īpašuma formas, bet politiskais pamats – pilsoņu līdzdalība valsts un sabiedrības lietu kārtošanā.
…