Jau no sen seniem laikiem cilvēki dzīvoja un strādāja, lai nodrošinātu sevi un savu ģimeni ar visu nepieciešamo, gan ziemas, gan karu laikā. Taču bija arī tādi ļaudis un tautas, kas neatzina darbu un nedomāja, ka tas ir svarīgākais šai vienā dzīvē, kas cilvēkam ir dota. Jau Grieķijā ļaudis tika dalīti šķirās, tas ir, cilvēki, kuri strādā un dzīvo saskaņā ar dievu noteikumie vai prasībām un tādi kuri dienās guļ [1., 89.lpp.], tas ir, tie zog no tiem cilvēkiem, kuri strādā un sagādā sev pārtiku un visu saimniecībai nepieciešamo. Protams, tas viss sākas ģimenē, jo kā bērns tiek audzināts tāda arī būs viņa pārliecība nākotnē, tas ir – tikums, darbs, mīlestība, ģimene vai arī zagšana, krāpšana, melošana un izspiešana. Var secināt, ka šādas cilvēku īpašības filozofus mocīja jau izsenis un līdz pat mūsdienām nav atrasts risinājums un uz planētas ir abu veidu cilvēki. …
