Domājot par cilvēka apziņas noslēpumu un psihofizikālo duālismu, nerodas īsteni pašsaprotama iemesla dabas dalījumam garā un matērijā, tomēr, neskatoties uz to, duālistiskā tradīcija cilvēku uztvert kā divu komponentu - psihes un ķermeņa - savienību ir atstājusi noturīgu nospiedumu cilvēces domas attīstībā. To, vai psihes-ķermeņa problēma ir atrisināma ar filozofiskiem līdzekļiem, centušies skaidrot daudzi domātāji, jo jautājuma komplicētā daba liek pamatos izvērtēt problēmloku sākot ar šādas kategorizācijas derību un iespējamību un beidzot ar valodisko terminu atbilstību pētāmajai tēmai (piemēram, neskaidrības jēdzienu „prāts”, „psihe”, „gars”, „dvēsele” lietojumā).…
