Dzejnieka Imanta Ziedoņa literārā pasaka „Uz pasaka” rosināja manī pārdomas par mūsdienu cilvēkiem un viņu attiecībām. Pasakā ir stāstīts par Uzpirksteni, kas nevēlas vairs darīt savu vienīgo darbu – būt par meitenes Mārītes palīgu šūšanas darbos, un par Uzpurni, kas arī neko nedara. Pasakā ir aprakstīts abu ceļojums, kurā Uzpirkstenis vēlējās atrast sev mēli, lai kļūtu par zvaniņu. Manuprāt, „Uz pasakas” notikumi varētu risināties gan mūsdienās, gan senos laikos, jo tiek izmantoti visiem zināmi izteicieni („ko tu mani rej”, „mani ēd nost”) un domāšana (Govs saka – ja nebūs piena, visi būs ar tukšu vēderu un būs bīstami). Darbība norisinās laukos, jo tiek pieminēta govs, kāda puķe, kas aug aiz mājas loga un zvana tornis(, kas, iespējams, varētu būt kādā mazā lauku baznīcā.)
Pasakā visi notikumi iesākas ar to, ka Uzpirkstenis aizbēg no Mārītes, lai ar tikko atrasto draugu Uzpurni meklētu mēli un purnu, kuru kāds varētu iedot Uzpurnim. Meklējot mēli un purnu, abiem ceļotājiem nākas saskarties ar pārpratumiem un sarežģījumiem.…
