Konkurētspējīgas priekšrocības veidošana ar augstākas efektivitātes palīdzību.
Uzņēmumi pārveido ieejošos ražošanas faktorus (ieguldītais darbs, zeme, kapitāls, vadība, tehniskās prasmes u.c.) precēs un pakalpojumos. Efektivitāti nosaka nepieciešamais ieejošo faktoru daudzums - to izmaksas preču un pakalpojumu ražošanai. Uzņēmumam, kurš efektīvāk pārveido ieejošos ražošanas faktorus nekā konkurenti, ir zemākas izmaksas. Arī augstāka kvalitāte ir cieši saistīta ar augstāku efektivitāti, parasti augstāka kvalitāte var radīt augstāku efektivitāti.
Ražošana un efektivitāte.
Viens no veidiem, kā sasniegt augstāku efektivitāti, ir ekonomija uz apjoma rēķina. Ietaupījums uz apjoma rēķina veidojas, kad izmaksas uz vienu vienību samazinās, pieaugot ražošanas apjomam. Tas ir iespējams, ja fiksētās izmaksas var sadalīt uz lielāku ražošanas apjomu vai arī ja lielākie ražošanas apjomi ļauj specializēties un veikt darba dalīšanu. Specializācija paaugstina strādnieku darba ražīgumu, jo strādnieki apgūst labākas iemaņas, izpildot atkārtoti vienu un to pašu darbību.
Izmaksas nevar samazināties bezgalīgi. Pēc noteikta ražošanas apjoma sasniegšanas (to parasti apzīmē kā augstākās efektivitātes robežu) veidojas pavisam neliels ietaupījums uz ražošanas apjoma palielināšanās rēķina. Augstākās efektivitātes robežu nosaka minimālais ražotnes lielums, kas nepieciešams, lai iegūtu ievērojamu ekonomiju uz ražošanas apjoma rēķina. Var rasties arī pilnīgi pretējs efekts, jo, palielinoties uzņēmuma lielumam, pieaug tā birokrātiskās izmaksas. Fiksētās izmaksas pieaug, bet ražojuma vienības izmaksas nesamazinās, līdz ar to samazinās efektivitāte.…
