Vērtējums:
Publicēts: 23.02.2016.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Konspekts 'Augsnes zinātnes konspekts', 1.
  • Konspekts 'Augsnes zinātnes konspekts', 2.
  • Konspekts 'Augsnes zinātnes konspekts', 3.
  • Konspekts 'Augsnes zinātnes konspekts', 4.
  • Konspekts 'Augsnes zinātnes konspekts', 5.
  • Konspekts 'Augsnes zinātnes konspekts', 6.
  • Konspekts 'Augsnes zinātnes konspekts', 7.
  • Konspekts 'Augsnes zinātnes konspekts', 8.
  • Konspekts 'Augsnes zinātnes konspekts', 9.
  • Konspekts 'Augsnes zinātnes konspekts', 10.
Darba fragmentsAizvērt

8 augsnes rajoni:
Piejūras smilšainā zemienes augsnes rajons – priežu meži uz tipiskā podzola smilts augsnēm. Starpkāpu ieplakās daudzviet iluviālā humusa podzola un ortšteina podzola augsnes. LIZ dominē velēnu podzolaugsnes un velēnpodzolētās klejotās vai gleja augsnes.
Kurzemes pauguraines un līdzenumu augšņu rajons – dominē viļņots morēnas paugurainu reljefs. Dominē smilšmāls, mālsmilts, ir bezakmeņu māls, smilts, grants nogulumi. Velēnu podzolaugsnes. LIZ pauguru nogāzēs vāji erodētas. Arī velēnu glejotās, gleja augsnes. Relatīvi daudz ir velēnu karbonātaugšņu un brūnaugšņu.
Zemgales līdzenuma auģšnu rajons – velēnu karbonātaugsnes, jo ir karbonātiskie cilmieži. Brūnaugsnes. Graudainās aluviālās augsnes. Visauglīgākās augsnes LV.
Z-LV morēnu līdzenumu un pauguraines augšņu rajons – divdaļīgie cilmieži. Psieodglejotās, velēnpodzolētās pseidoglejotās augsnes. Drumlini – laba dabiskā drenētība, tāpēc gkārt velēnu podzolaugsnes. Limbažos velēnpodzolētās klejotās, trūdainās podzolētās glejaugsnes. Sedas līdzenumos iekšzemes kāpas, tāpēc tipiskie podzoli dominē. Purvu kūdraugsne. Kūdras lauki.
Vidzemes pauguraino augstieņu augšņu rajons – akmeņaini morēnas materiāli. Velēnu podzolaugsnes.
Viduslatvijas zemienes un Sēlijas paugurvaļņa augšņu rajons – velēnu podzolaugsnes, velēnglejotās augsnes. Tipiskais podzols, velēnu podzolaugsnes.Rendzīnas, izskalotās velēnu karbonātaugsnes – jo uz dolomīta.
A-LV līdzenuma augšņu rajons – velēnu gleja, klejotās augsnes.velēnu virsēji klejotās, pseidoglejotās augsnes. Velēnu podzolaugsnes paceltākās vietās. Trūdainās augsnes pie Lubāna.
A-LV pauguraino augstieņu augšņu rajons – erodētas velēnu podzolaugsnes, velēnu karbonātaugsnes, purva kūdraugsnes.

1. Augsnes degradācijas veidi (Eiropā):
Erozija
Organisko vielu samazināšanās
Piesārņojums (arī augsnes paskābināšanās)
Produktīvo platību samazināšanās
Biodaudzveidības samazināšanās
Sablīvēšanās un nosēšanās
Hidroģeoloģisko risku – plūdi, noslīdeņi – palielināšanās
Latvijā [pēc Sašas materiāliem]
Sasāļošanās (pilsētās un šoseju malās)
Paskābināšanās
Sablīvēšanās (LIZ)
Biodaudzveidības samazināšanās
Organisko vielu satura samazināšanās (lauksaimniecība intensīva)
Piesārņojums (gkārt pilsētās, zemnieku saimniecību tuvumā)
Noslīdējumi (stāvās nogāzēs, kur izcirsti krūmi)
Ūdens erozija (izraisa vāji attīstīta augu sega, intensīva zemes izmantošana, saposmots reljefs, gruntsūdens tuvums augsnes virskārtai; visizteiktākā A-Latgales augstienē, vismazāk Kurzemes augstienē)
Vēja erozija (lielu meža platību izciršanas, augsnes segas iznīcināšanas, intensīvas apsaimniekošanas rezultātā; piejūras reģionos).

Atlants