J.Alunāns savā pirmajā dzejoļu krājumā „Dziesmiņas” aši vēršas pret feodālās iekārtas netaisnībām, pret muižnieku neierobežoto patvaļu, pret tautas beztiesīgumu. Viņš uzskata, ka nevajag ar visu samierināties un ciest apvainojumus, bet gan aizstāvēt sevi, savu cieņu un savus uzskatus.
J.Alunāns nosoda muižniekus. Viņš savos dzejoļos atspoguļo muižnieku patvaļu, to, ka viņi rīkojas, kā grib un kā viņiem patīk. Šāda muižnieku patvaļas kritika ļoti spilgti ir attēlota dzejoļos „Kaldināts lielskungs” un „Junkurs un zemnieks”:
„Nu zemnieks sacīja: „tāds posts
Gan otrādi ir gadījies:
Mans lops no jūsu suņa kosts.”
Un ko nu junkurs sprieda?
„Jā, zemnieks, tā ir cita lieta.””
Šajos dzejoļos Alunāns vēršas pret kungu un zemnieku tiesību nevienlīdzību un likumu netaisnību. Dzejnieks parāda to, ka zemniekiem nav pilnīgi nekādu tiesību, viņi ir pilnīgi atkarīgi no muižniekiem.
…
