Un ne vienmēr ir tā, ka vecāki socializē bērnus, ir arī gadījumi, kad notiek pretējais.
Pētījuma sākumā tika izvirzīts jautājums : ‘’Vai ģimene cilvēkam ir nozīmīga un tai ir tik liela loma cilvēka dzīvē?’’ Hipotēze ir apstiprinājusies. Cilvēkam ir nepieciešama ģimene, jo bez tās viņš neiemācītos ‘’pareizas dzīves principus’’ no vecākiem, nezinātu kā izturēties sabiedrībā, jo šos pamatus visai dzīvei ieliek taisni ģimenes locekļi t.i vecāki.
Citējot psiholoģes Burovas teikto: „Kad patiesi mīlam bez nosacījumiem, mēs palīdzam tiem justies droši, novērtētiem un pieņemtiem. Un augot tādā pozitīvi emocionālā un mīlestības pildītā gaisotnē ikvienam bērnam radīsies sapratne par to, ka ģimene ir vērtība.” Tāpēc var secināt, ka ģimene ir nozīmīga gan kā vērtība, gan kā sociāla grupa. Ir gadījumi, kad indivīdi dzīvo nošķirti – vientulībā, tikai paši par sevi, bet agri vai vēlu, no socializēšanās trūkuma vai no tuvāko cilvēku klāt neesamības sajūk prātā vai izdara pašnāvības, tas tā notiek, jo cilvēks ir sociāla persona, kas nevar iztikt bez sabiedrības. Tāpēc ar ģimene ir visa pamatā. Varētu tikt apgalvots, ka pat visas valsts un pasaules nācijas pamatā ir ģimene.
…
