Mācībā, kuru cilvēkiem sludina Zaratustra, svarīgs ir pārcilvēka jēdziens. Zaratustra pastāvīgi sludina pārcilvēku un pats ir ceļā uz kļūšanu par to. Viņš saka: „Es mācu jums pārcilvēku. Cilvēks ir kaut kas, kas jāuzvar. Ko jūs esat darījuši, lai viņu uzvarētu?” Ar pārcilvēka jēdzienu nav jāsaprot konkrēta persona, kā tas dažkārt vēstures gaitā noticis, uzliekot Nīčes filosofijai nacisma ideoloģijas zīmogu. Tā drīzāk ir jauna sabiedrības eksistences forma, jauns ideāls, uz ko tiekties. „Tā runāja Zaratustra” 2.daļas nodaļā „Uz svētlaimīgo salām” Nīče pievēršas pārcilvēka saistībai ar dievu. Pārcilvēks nāk dieva vietā, kā reiz cilvēki domāja par dievu, tā tagad viņiem jādomā par pārcilvēku, saka Nīče. Tātad aplams, manuprāt, ir priekšstats, ka Nīče bijis ateists. Viņš dievu nenoliedz, tiesa viņš saka, ka dievs ir miris, bet kā gan var būt miris tas, kas nekad nav eksistējis? Dieva laiks vienkārši ir pagājis un ir pienācis pārcilvēka laiks.…
