Vērtējums:
Publicēts: 02.03.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 8 vienības
Atsauces: Nav
  • Konspekts 'Dvietes upes hidroloģiskais raksturojums ', 1.
  • Konspekts 'Dvietes upes hidroloģiskais raksturojums ', 2.
  • Konspekts 'Dvietes upes hidroloģiskais raksturojums ', 3.
  • Konspekts 'Dvietes upes hidroloģiskais raksturojums ', 4.
  • Konspekts 'Dvietes upes hidroloģiskais raksturojums ', 5.
  • Konspekts 'Dvietes upes hidroloģiskais raksturojums ', 6.
  • Konspekts 'Dvietes upes hidroloģiskais raksturojums ', 7.
Darba fragmentsAizvērt

3. Dvietes upes un tās baseina apraksts un hidroloģiskie parametri

1) Dvietes upes ilggadīgais vidējais noteces slānis ir 220 mm, Latvijas teritorijas vidējais noteces slānis ir 245 mm. Dvietes upes ilggadīgais vidējais noteces slānis ir līdzīgs Latvijas teritorijas vidējam noteces slānim, tomēr Dvietes upei tas ir par 25 mm mazāks. Tas izskaidrojams ar to, ka Dvietes upes baseinā gada vidējais nokrišņu daudzums ir 620-650 mm (Dabas parka Dvietes palienes dabas aizsardzības plāns, 2005), kamēr Latvijas teritorijā gada vidējais nokrišņu daudzums ir ~ 703 mm (Zīverts, 2004).

2) Latvijas upēs mazūdens sezonas vērojamas ziemās un vasarās, daudzūdens periodi pavasaros un rudeņos. Ziemas mazūdens periods iestājas pēc ledus segas izveidošanās un turpinās līdz pavasara paliem (Zīverts, 2004).

3) Pavasara palu maksimālā caurplūduma palielināšanos nosaka tas sniega un ledus daudzums, kas izkūst parasti martā-aprīlī, tāpēc palielināšanos nosaka bargāka ziema ar palielinātu nokrišņu daudzumu, savukārt, samazināšanos nosaka maigāka ziema, ar atkārtotiem atkušņiem (Zīverts, 2004).

4) Vasaras mazūdens perioda minimālo caurplūdumu veidošanos nosaka galvenokārt pazemes ūdeņu pieplūde, kas atkarīga no ģeomorfoloģiskajiem un hidroloģiskajiem apstākļiem, un ilgstošs sausums (tomēr dažādās vasarās var būt atšķirīga nokrišņu izkrišanas intensitāte), vēl ietekme varētu būt palielinātai iztvaikošanai (Zīverts, 2004).

Autora komentārsAtvērt
Atlants