Kauja pie Knipskas
Stāstā autors ir attēlojis 19 gadsimta skolu ar problēmām, kas tai ir raksturīgas. Stāstā notiek konflikts starp divām personām nabadzīgu, bet godīgo un gudro Cibiņu un bagātu, bet izlutināto un palaidnīgo Buņģi. Buņgis ir tik tālu izlaists, ka priekš viņa vecāki nespēj sagādāt neko pietiekoši labu, un viņš nespēj novērtēt tam jau sniegtās materiālās vērtības un izvirza vecākiem ultimātus. „Zēns ar apaļiem, sārtiem vaigiem, puķaino kaklautu, jauniem, gandrīz pēc modes izšūtiem svārkiem un gariem zābakiem iebāž nazi kabatā un sāk atkal strēbt.” „”Kas tad tie par zābakiem? Tie Vilnīšas pašam ir jāuzmauc galvā! Papēži nošķiebušies, āda sarkana … Diezin vai bindzoles ir ielicis?”„ „”Nemācīšos, edz, ka nemācīšos!... Dauzīsos un bļaustīšos pilnā kaklā… I nieka cepures man nevar nopirkt.”„ ”Turpretim Cibiņš ir nabadzīgs zēns, kuru vienmēr moka bads, viņš ir gudrs, godīgs, labsirdīgs, mierīgs un paklausīgs.…
