Darbs ir atzīstams par vienu no nozīmīgākajiem pieauguša cilvēka personības izpausmes veidiem un ir nepieciešams personības attīstībai, tas var kļūt arī par slimīgu tieksmi. Kurš gan atzīsies, ka ir darba pārņemts tādēļ, ka viņam dzīvē trūkst kā cita ļoti svarīga ? Katram var neveikties personiskajā dzīvē, var piemeklēt neapmierinātība ar sevi, un šis cilvēks vienlaikus var būt labs darbinieks. Aktīvi strādājot, attālinās gan sirdssāpes, gan veselības problēmas. Darbs var būt lielisks sevis apliecināšanas veids, nepieciešamība un prieks vienlaikus. Cilvēks izveido uzvedības modeli, kas ir vērsts uz mērķi strādāt arvien labāk, precīzāk, paveikt lielāku darba apjomu. Rezultātā cilvēkam vairs neatliek laika sev, ģimenei, draugiem, vaļaspriekiem.
Cilvēks jūtas vientuļš, viņš nezina, ko darīt ar sevi, kā piepildīt ar jēgu savu dzīvi. Līdz ar to darbs ir kā līdzeklis, lai atbrīvotos no neizturamās garlaicības. Darba nozīmi parāda zinātniece M. Džahoda (Jahoda M.) izstrādātā teorijā.…
