1.Daba kā svētnīca.
„Mīļa un lēna, kā māte pie bērna,
Nesdama mieru, tuvojas nakts...”
„Ļaujiet man līgot pa ziedošām lejām,
Kamēr vēl teka man ziedu baltumā!”
Daba aprakstīta emocionāli, atrodot īstos vārdus, lai tie nebūtu liekulīgi un ikdienišķi, bet pārsteidzoši, patiesi un aizkustinoši. Pamanītas pat sīkas lietas dabā.
…
