2011. - 2015. g.
Nav skaidrs, cik identiski būtu šie klonētie organismi, kā arī, vai nerastos vēl kādas nevēlamas mutācijas, par kurām ir ļoti pretrunīgas ziņas. Šis ir viens no iemesliem, kādēļ cilvēku klonēšana būtu nevēlama. Protams, pastāv vēl daudzi citi iemesli, kādēļ to nevajdzētu darīt, piemēram, cilvēks ir unikāls gan pēc DNS, gan pirkstu nospiedumiem. Ja katram cilvēkam būtu savs klons, tas radītu daudzas juridiskas problēmas. Nevarētu atšķirt īsto no klona, klons būtu tāds pats cilvēks kādi esam mēs visi. Tā jau skar ētikas problēmu, ka, jeb kura dzīva būtne ir pelnījusi dzīvot un to nevar izmatot ļaunprātīgiem nolūkiem (šajā gadījumā – orgānu donori), tātad, nav svarīgi vai cilvēks ir radīts dabīgā veidā vai radīts mēģēnē.
Klonēšanai ir vairāki plusi un mīnusi. Cilvēce ar klonēšanu varētu saglabāt dabas daudzveidību un atjaunot to, šādi pavairojot gan dzīvnieku, gan augu sugas. Klonēšana sekmētu medicīnas attīstību un līdz ar to cilvēki varētu paildzināt savu mūžu un apkarot slimības, bet vai cilvēka klona radīšana ir neizbēgama? Manuprāt, ikvienam vajadzētu aizdomāties, kāda būtu cilvēces nākotne pēc cilvēka klona radīšanas. Šis ir ļoti aktuāls jautājums mūsdienu sabiedrībā ikvienā pasaules valstī, bet attīstoties zinātnei, šis risks paliek ar vien reālāks.
…
Mūdienās zinātne ir sasniegusi augstu attīstības līmeni. Klonēšana ir aktuāla jau gadiem un nu ir pienācis tas brīdis, kad pat cilvēku klonēšana teorētiski ir iespējama. Klonēšana ir ģenētiski identisku gēnu, šūnu vai veselu organismu iegūšana un pavairošana bezdzimumu ceļā. Ar klonēšanas palīdzību varētu atjaunot izmirušās vai uz izzušanas robežas esošās sugas. Tas palīdzētu atjaunot Zemes faunu un floru, kā arī sniegtu mums ieskatu par augu un dzīvnieku sugām, kas reiz ir bijušas uz šīs planētas. Klonēšana arī sekmētu medicīnas attīstību, piemēram, radīt orgānus, lai nebūtu vajadzīgi donori. Tomēr, par cilvēka klonēšanu lielāka daļa izvēlas klusēt, jo daudzi to uzskata par neefektīvu un neētisku.
Darbā ir gramatikas kļūdas.
