Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 22.02.2019.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
Laikposms: 2016. - 2020. g.
  • Paraugs 'Lēmumu analīzes metodes. Lēmumu pieņemšana riska un nenoteiktības apstākļos', 1.
  • Paraugs 'Lēmumu analīzes metodes. Lēmumu pieņemšana riska un nenoteiktības apstākļos', 2.
  • Paraugs 'Lēmumu analīzes metodes. Lēmumu pieņemšana riska un nenoteiktības apstākļos', 3.
  • Paraugs 'Lēmumu analīzes metodes. Lēmumu pieņemšana riska un nenoteiktības apstākļos', 4.
  • Paraugs 'Lēmumu analīzes metodes. Lēmumu pieņemšana riska un nenoteiktības apstākļos', 5.
  • Paraugs 'Lēmumu analīzes metodes. Lēmumu pieņemšana riska un nenoteiktības apstākļos', 6.
  • Paraugs 'Lēmumu analīzes metodes. Lēmumu pieņemšana riska un nenoteiktības apstākļos', 7.
  • Paraugs 'Lēmumu analīzes metodes. Lēmumu pieņemšana riska un nenoteiktības apstākļos', 8.
  • Paraugs 'Lēmumu analīzes metodes. Lēmumu pieņemšana riska un nenoteiktības apstākļos', 9.
  • Paraugs 'Lēmumu analīzes metodes. Lēmumu pieņemšana riska un nenoteiktības apstākļos', 10.
  • Paraugs 'Lēmumu analīzes metodes. Lēmumu pieņemšana riska un nenoteiktības apstākļos', 11.
  • Paraugs 'Lēmumu analīzes metodes. Lēmumu pieņemšana riska un nenoteiktības apstākļos', 12.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  SITUĀCIJAS APRAKSTS    3
  ELEMENTU DEFINĒŠANA    4
  UZDEVUMU RISINĀŠANA AR VAIRĀKĀM METODĒM    6
  METOŽU REALIZĀCIJA    7
  SECINĀJUMI    11
Darba fragmentsAizvērt

SECINĀJUMI
Ņemot vērā kopskata tabulu ar gaidāmās peļņas kritērija, galīgā pesimisma, galīgā optimisma un sevidža kritērija rezultātiem, varam secināt to, ka visas alternatīvas izņemot otro, ir labākās izvēles vismaz vienā no manis apskatītajiem kritērijiem. Tālāk to var interpretēt, ka visas alternatīvas izņemot otro ir diezgan labas un pieņemamas, kā arī neviena no alternatīvām nav acīmredzami labāka par pārējām, kas no vienas puses ir pozitīvi, jo vienalga kuram iznākumam būs salīdzinoši labs rezultāts, bet, ja piemēram, pēc visiem kritērijiem atbilstu tikai viena alternatīva, tad būtu gandrīz 100% garantija lēmējpersonai, ka šī alternatīva ir vienīgā un tā labākā.
Apskatot arī visvarbūtiskākā vides stāvokļa kritēriju, mēs iegūstam, ka ceturtā alternatīva būs vislabāka, kas dod ceturtajai alternatīvai lielāku vērtīgumu. Bet jāņem vērā arī fakts, ka frekvences ir sadalītas diezgan līdzīgās dāļās un neviena no tām nav ļoti augsta (>=0.8 apmēram), kas nozīmē, ka šis kritērijs nav ideāls šī specifiskā uzdevuma risināšanai.
Kopumā darbs bija interesants, bet laikietilpīgs, jo nācās katru no metodēm izanalizēt, lai veiksmīgi tās varētu pielietot manis izvēlētās problēmas risināšānā.

Autora komentārsAtvērt
Atlants