“Lai gan ikdienas rīcībai parasti ir mērķtiecīgs raksturs, sabiedrības dzīve daudzos aspektos nav to veidojošo indivīdu apzinātās darbības produkts. Tieši pētot darbības netīšās sekas, kā jau esmu vairākkārt uzsvēris, mēs varam atklāt dažus visraksturīgākos social zinātņu uzdevumus.”3 Sanāk, ka sociālās zinātnes savus veicamos uzdevumus iegūst no indivīdu darbību netīšajām sekām, kuras nav apzinātas, kā arī no neapzinātajiem nosacījumiem un ierobežojumiem. Sociālās zinātnes izskaidro indivīdu saistību ar šiem neapzinātajām sekām, nosacījumiem un ierobežojumiem. Cilvēka rīcību ietekmē bezapziņa un ietekmes, un lai veiktu social analīzi, tad liela nozīme ir ietekmēm.
NOZĪME. Sociālās zinātnes ir saistītas ar subjektu un objektu, tās nav nošķirtas no priekšmeta un notikumiem. Teorijas, kuras izveido sociālās zinātnes maina pētīto priekšmetu. Šajās zinātnēs nekad nepastāv un nepastāvēs stingri likumi, jo tas nav iespējams, sabiedrība ir mainīga. O. Konta programmas pamata doma esot bijusi šāda - “Sociālo zinātņu uzdevums tagad ir atgūt zaudēto pamatu, lai varētu līdzīgi izmantot savus atklājumus, kontrolējot notikumus social attiecību pasaulē.”4 Sociālās zinātnes nekad nav guvušas tādu spēku, cieņu kā dabaszinātnes. Dabaszinātnes “vada” savu pētāmo lauku, bet sociālajām zinātnēm vēl nav tādas ietekmes. No citas puses raugoties, sociologus atceras vairāk nekā badas zinātniekus. Sociologi arī daudz variāk diskutē, jo tiek izrādīta liela cieņa “pamatlicējiem”, kuru darbu nozīmīgums nemazinās. Sociālo zinātņu atklājumi nav ilgu laiku atklājumi, jo tie tiek ātri pielietoti, tādā veidā kļūstot par sociālās dzīves principiem.
…
