Sabiedrisko attiecību izcilības principu pirmsākumi
1985. gadā pēc Starptautiskās biznesa komunikatoru asociācijas (IABC - International Association of Business Communicators) pasūtījuma tika uzsākts viens no līdz šim visplašākajiem sabiedrisko attiecību (SA) pētījumiem par SA izcilības principiem, kuru veica pētnieku komanda Džeimsa Gruniga (James E. Grunig) vadībā. Pirmais šī pētījuma posms noslēdzās 1992. gadā ar grāmatas „Izcilība sabiedrisko attiecību un komunikācijas vadībā” (The Excellence in Public Relations and Communication Management) publikāciju, kurā bija apkopotas zināšanas par sabiedriskajām attiecībām un ar tām saistītie jautājumi, tādi kā vadības teorija un organizatoriskā efektivitāte. Otrais izcilības pētījuma posms bija pārbaudīt pirmajā posmā izstrādāto teoriju. Tādēļ trīs valstīs tika veikts kvalitatīvs pētījums, kurā iesaistījās 321 organizācija, un pētījuma rezultāti tika publicēti 1995. gadā izdotajā grāmatā „Vadītāju ceļvedis izcilā sabiedrisko attiecību un komunikācijas vadībā” (Manager’s Guide to Excellence in Public Relations and Communication Management), kuras autori bija Docjers, Gruniga un Grunigs (David M. Dozier, Larissa A. Grunig, James E. Grunig). Pētījuma ietvaros tika atklāti „izcilības faktori” (vēlāk nosaukti par „izcilības principiem”), kuri kā izrādās palīdz izcilām organizācijām atšķirties no viduvējām (sk. pielikums Nr. 1). Drīz pēc tam faktori pārtapa SA deviņu izcilības principu modelī.…
