47.lpp
Liriskais es „..jūtās ir tik vienīgā dzīve, kura mūs augstāk par ikdienišķo paceļ,- viņām pasaulē visdziļākās saknes...”
Ansis Vairogs „Par daudz prieka un laimes še pasaulē,- vai tik ikkatrs prot viņu cienīt?”
Ansis Vairogs „Atkal viņi- šie neizprotamie mīlestības sapņi..”
48.lpp.
Ansis Vairogs „.. viņš nekā nezināja no viltības un pagājības, viņš nezināja, ka šie sapņi nīkst..”
49.lpp.
Ansis Vairogs „.. šī melanholija nāk līdz ar mīlestību mūsu sirdīs, jeb viņa varbūt ir viena un tā pate?”
Ansis Vairogs „Ko mīlestība grib, to zin tik viņa viena. Viņa mūs vārdzina. Vārdzina mūžīgi!”
Ansis Vairogs „Mīlestība ir priecādamies sāpes, saldas sāpes, bet es viņas cienu un turu augsti..”
Ansis Vairogs „Visi citi prieki un sāpes mainās, aug un nīkst, mīlestība nekad!”
50.lpp.
Ansis Vairogs „Jā dievišķi mīlēt, Zenta, to mēs nespējam...”
Mežkungs Tālheims „Mīlestība nekad nenīkst!”
…
