Indoeiropiešu pirmtautai izplatoties pa plašāku teritoriju, pašā indoeiropiešu pirmvalodā gan laikam radušās izloksnes un dialekti, kas pa ilgāku laika sprīdi cits no cita ievērojami attālinājās un izvērtās par patstāvīgam valodām, pie kam, zināms, starp kaimiņu dialektiem sakari palika ciešāki nekā starp dialektiem, kuru starpā atradās citi vai pat vēlāk bija iespiedušās svešas neindoeiropiešu valodas. Līdzās dabiskai ģenuīnai dialektiskai diferenciācijai pašā pirmvalodā indoeiropiešu pirmvalodas jaunas variācijas un vēlāk arī jaunas patstāvīgas indoeiropiešu valodas radās indoeiropiešu pirmtautas izceļotājiem nonākot kādu svešu neindoeiropiešu iedzīvotāju apgabalā un uzspiežot tiem savu valodu: vecā lingvistiskā substrāta ietekmē jaunuzspiestā indoeiropiešu valoda stipri pārveidojās, un radās jauna indoeiropiešu valoda. Vecākās šādā ceļā no jauna radušas indoeiropiešu valodas savukārt kļuva par attīstības izejas punktu citām savā starpā jau vairāk līdzīgām sīkākām indoeiropiešu valodām: tā radās jaunas sīkākas indoeiropiešu valodu saimes. Vēl jāievēro, ka dažu indoeiropiešu valodu starpā notikušas pārmaiņas, arī teritoriālās attiecības: viena cilts var savu pirmatnējo dzīves vietu būt mainījusi, neuzglabādama par to nekādas ziņas.…
