Valstij ir jāseko starptautisko ekonomisko sakaru gājumam, lai būtu lietas kursā, lai ir iespēja skaitīt IKP, budžetu u.t.t. Šim nolūkam kalpo valsts maksājuma bilance. Tas ir statistikas pārskats par ekonomiskiem darījumiem starp vienu valsti un pārējo pasauli. Tā attēlo ārējo stabilitāti.
Lai arī cik dīvaini man tas sākumā nelikās, bet kapitālu arī var uzskatīt par eksporta un importa preci. Kapitāla eksports notiek ar nolūku nostiprināt savas ekonomiskās pozīcijas. To veic divējādi: kapitālieguldījumu veidā, ieguldot līdzekļus rūpniecības, transporta, banku u. c. uzņēmumos un dažādu kredītu veidā. Un kapitāla imports ir pretēja darbība.
Katra valsts (un uzņēmums) vēlas eksportēt preces un pakalpojumus tādā veidā, lai būtu pēc iespējas lielākā plusā. Tāpēc pāris gadu tūkstošus atpakaļ ekonomists Ādams Smits noformulēja absolūto priekšrocību teoriju. Tās galvenā pamatdoma bija tāda, ka valstij var būt izdevīgs ne tikai eksports, bet arī imports. Visam pamatā ir noteikt preces importa/ eksporta izdevīguma pakāpi. T.i. valstij (uzņēmumam) jāeksportē tās preces, kuras ražo ar viszemākajām izmaksām, tātad-kuru ražošanā ir absolūtā priekšrocība.
…
