Vērtējums:
Publicēts: 08.06.2006.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 13 vienības
Atsauces: Ir
  • Referāts 'Salīdzinošs Zviedrijas un Rumānijas tūrisma resursu un infrastruktūras raksturoj', 1.
  • Referāts 'Salīdzinošs Zviedrijas un Rumānijas tūrisma resursu un infrastruktūras raksturoj', 2.
  • Referāts 'Salīdzinošs Zviedrijas un Rumānijas tūrisma resursu un infrastruktūras raksturoj', 3.
  • Referāts 'Salīdzinošs Zviedrijas un Rumānijas tūrisma resursu un infrastruktūras raksturoj', 4.
  • Referāts 'Salīdzinošs Zviedrijas un Rumānijas tūrisma resursu un infrastruktūras raksturoj', 5.
  • Referāts 'Salīdzinošs Zviedrijas un Rumānijas tūrisma resursu un infrastruktūras raksturoj', 6.
  • Referāts 'Salīdzinošs Zviedrijas un Rumānijas tūrisma resursu un infrastruktūras raksturoj', 7.
  • Referāts 'Salīdzinošs Zviedrijas un Rumānijas tūrisma resursu un infrastruktūras raksturoj', 8.
  • Referāts 'Salīdzinošs Zviedrijas un Rumānijas tūrisma resursu un infrastruktūras raksturoj', 9.
  • Referāts 'Salīdzinošs Zviedrijas un Rumānijas tūrisma resursu un infrastruktūras raksturoj', 10.
Darba fragmentsAizvērt

Atrašanās: Zviedrijas Karaliste (Konungariket Sverige) valsts Z-Eiropā, Skandināvijas pussalā.

Valsts iekārta: konstitucionāla monarhija.
DR as pst Gotlande un pussalā.
Valsts platība: 486 661 km², 4. lielākā Eiropas valsts, aizņem 2/3 pussalas platības.

Iedzīvotāju skaits: 9 060 430 (2006.g.), 20. vietā Eiropā. 83% - pilsētnieki.


Galvaspilsēta: Stokholma (Stockholm rakstos no 1252. g.), atrodas valsts DA, uz 14 salām.

Galvaspilsētas iedzīvotāju skaits: pilsētā - 765 044, ar priekšpilsētām - 1 253 309 (2005.g.).

Nacionālais sastāvs: zviedri - 88%, somi, norvēģi, dāņi, vācieši, sāmi (lapi).

Galvenā reliģija: kristietība (luterāņi).

Apdzīvotības blīvums: ~ 20 cilv./km2, visblīvāk – Viduszviedrija, jūras piekraste.

Lielākās pilsētas (iedz. skaits 2005.): Stokholma (765 044), Gēteborga (515 215),
Malme (261 548), Upsala (127 764), Vasterosa (107 194), Ērebrū (98 573).

Valoda: valsts valodas nav, bet faktiski – zviedru valoda.

Administratīvais iedalījums: no1634. gada – lēņi (län), 24 lēnes (2006.).

Valūta: Zviedrijas krona (SEK, Kronor, 1 L s = 0.0749 18.05.2006.) 1 krona = 100 ēru.


Laika zona: GTM +1


Starptautiskais tālsarunu kods: + 46

ES dalība: kopš 1995.g. (nobalsoja 52,3%)

NATO dalība: nē
(Wikipedija 2006, ER)
Robežvalstis: R un Z robežojas ar Norvēģiju, ZA ar Somiju.
Krasta līnija: no A un D apskalo Baltijas jūra (kopgarums ~ 7 000 km), šēru tipa krasti, no Dānijas DR šķir jūras šaurumi Kategats un Ēresuns, pār kuru uzcelts savienojošs tilts.

Galvenie klimata dati: daļa valsts atrodas aiz Ziemeļu polārā loka, tādēļ klimatiskie apstākļi ir krasi atšķirīgi. Mēreni kontinentālais klimats.
Gaisa temperatūra: Z – I – 6 -14 0C, VII – +12 +14 0C;
D – I – 0 -50C, VII - +15 +17 0C.
Nokrišņu daudzums: 400-600 mm gadā, kalnos 1 500-2 000 mm gadā pastāvīga sniega sega 5-7 mēneši gadā, kalnos ledāji.
Zemes izmantošanas struktūra
meži: 63% teritorijas, valsts ir 1. vietā Eiropā pēc koksnes krājas (28,4 milj. Ha).…

Autora komentārsAtvērt
Atlants