Īpašo vietu aizņem nodaļa par ārlaulības bērniem, kura saturā arī var atrast kopīgo ar mūsdienu ģimenes tiesībām(ārlaulības bērna tiesības attiecībā pret tēvu tika ierobežotas un šo bērnu audzināja tikai māte; būtiski vēl ir tas, ka Baltijas civillikumi paredzēja leģitimācijas institūtu, kas deva juridisku iespēju tēvam pārvērst sava ārlaulības bērna nelikumīgo stāvokli par likumīgu ).
Latvijas vēsturē no Baltijas guberņām līdz 1918. gadam vēl bija notikumi, bet nekas tik īpaši un strikti neizmainījās. Laikā no 1914. gada līdz 1917. gadam Latvijas teritorijā joprojām tika piemēroti atšķirīgi civiltiesību avoti: Vidzemē svarīgākais civiltiesību avots bija Baltijas vietējo kopojuma III daļas normas, bet Latgalē darbojas Krievijas impērijas likumu kopojumi. Tieši tādēļ, manuprāt, to, ko es pieminēju arī bija visspilgtākie ģimenes tiesību veidošanas momenti. Pats galvenais ir tas, ka ir redzama dinamika un šī dinamika ir stipri pozitīva, jo no „sievas pirkšanas” cilvēki nonāca jau līdz laulībai, kura nav tik cieši saistīta ar parašām, bet gan ar baznīcu, līdz noteiktām normām vecāku un bērnu savstarpējos pienākumos utt. Viss tas runa par cilvēku attīstību un dzīves izprašanu, ka arī, no juridiska viedokļa, par tiesību attīstību vispārējā nozīmē.
…
