ID686134

SatursAizvērt

Nr.	Sadaļas nosaukums	Lpp.
	Anotācija	3
	Ievads	4
1.	LR fiskālās politikas perspektīvas un prognozes, saistībā ar nodokļu politiku	8
2.	Nodokļu politikas teorētiskie aspekti	13
2.1.	Nodokļu būtība un to funkcijas	13
2.2.	Nodokļu sistēmas elementi	20
2.3.	Nodokļu veidi	25
2.4.	Nodokļu starptautiskās aplikšanas problēmas	27
2.4.1.	Nodokļu dubultās aplikšanas novēršanas starptautiskie tiesiskie pamati	27
2.4.2.	Nodokļu konvenciju piemērošana, saturs	30
3.	Nodokļi Latvijas lauksaimniecībā	38
3.1.	Atbrīvojumi no nodokļu maksāšanas	38
3.2.	Nodokļu atvieglojumi (atlaides)	40
3.3.	Kompensācija no budžeta līdzekļiem par samaksāto pievienotās vērtības nodokli un/ vai akcīzes nodokli	41
4.	ES nodokļu politika	43
4.1.	Principi un uzdevumi	43
4.2.	Nodokļu sistēmas atšķirības	44
4.3.	Netiešie nodokļi	44
4.4.	Tiešie nodokļi	45
5.	LR nodokļu politika saistībā ar ES nodokļu politiku	47
5.1.	Pievienotās vērtības nodoklis	51
5.2.	Ienākumu nodoklis	54
5.2.1.	Uzņēmumu ienākuma nodoklis	57
3.2.2.	Iedzīvotāju ienākuma nodoklis	60
5.3.	Akcīzes nodoklis	63
5.4.	Tiešie nodokļi	65
5.5.	Valsts atbalsts nodokļu atvieglojumu veidā	66
	Secinājumi un priekšlikumi	70
	Izmantotās literatūras un avotu saraksts	76
	Pielikumi	80

Darba fragmentsAizvērt

Šobrīd spēkā esošā nodokļu un nodevu sistēma pamatā balstās uz 1995.gadā veiktās nodokļu reformas rezultātā pieņemtajiem nodokļu likumiem, kas turpmākajā laika periodā ir arī būtiski grozīti, vai pieņemti no jauna.
1995.gada nodokļu reforma tika realizēta, lai sasniegtu divus galvenos mērķus:
- nodrošinātu stabilus budžeta ieņēmumus, lai finansētu prioritārus sociālos un ekonomiskos pasākumus un ierobežotu fiskālo deficītu;
- veicinātu valsts ekonomisko izaugsmi, sekmējot godīgu konkurenci un atsakoties gan no nepamatotām privilēģijām jeb atvieglojumiem, gan no nepamatoti augstām nodokļu likmēm atsevišķiem ekonomikas sektoriem.
Lai veicinātu ekonomisko attīstību, nodokļu reformas rezultātā lielāks uzsvars tika likts uz patēriņa, nevis ienākumu aplikšanu ar nodokļiem, tādējādi stimulējot uzkrājumu un investīciju pieaugumu valstī.
Nodokļu sistēmas turpmākās attīstības un pilnveidošanas gaitā šīs tendences ir saglabātas un sekojošajos gados veiktie grozījumi nodokļu likumos ir tikuši vērsti uz nodokļu bāzes paplašināšanu, atsakoties no dažādu atbrīvojumu piemērošanas, nodokļu sloga pazemināšanu, samazinot atsevišķu nodokļu likmes, kā arī nodokļu administrēšanas uzlabošanu. Kā neatņemamu sastāvdaļu nodokļu sistēmas pilnveides procesā jāmin arī nodokļu likumu saskaņošana ar Eiropas Savienības prasībām, kas ir bijis pamats jaunās akcīzes nodokļu sistēmas ieviešanai, sākot ar 1998.gadu.
ES dalībvalstu nodokļu sistēmas ir diezgan dažādas, un arī nodokļu likmes starp dažām dalībvalstīm ir atšķirīgas. Tradicionāli augstākas nodokļu un sociālās apdrošināšanas maksājumu likmes ir Skandināvijas valstīs, turpretī Dienvideiropas valstīs tās ir zemākas. Kā viens no nodokļu sistēmas raksturlielumiem var tikt izmantots nodokļu īpatsvars iekšzemes kopproduktā. Piemēram, tiešo nodokļu (iedzīvotāju un uzņēmumu ienākumu nodokļi) īpatsvars iekšzemes kopproduktā (IKP) Dānijā ir 32%, bet Grieķijā tikai 9%. Savukārt netiešie nodokļi (galvenokārt pievienotās vērt6ības nodoklis (PVN) un akcīzes nodoklis) Spānijā veido 11% no IKP, bet Dānijā - 19%.…

Autora komentārsAtvērt

Nodokļu politika Latvijā, tās darbības efektivitāte un analīze