VESTURE
Jau 9.gt. p.m.ē. Latvijas teritorijā bija akmens laikmeta mednieku apmetnes. 3.gt. p.m.ē. šeit jau dzīvoja somugri, bet 2.gt. 1.pusē p.m.ē. ienāca pirmbaltu ciltis. Veidojās baltu (kuršu, letgaļu, sēļu, zemgaļu) un Baltijas somu (lībiešu) cilšu kultūras. Mūsu ēras 10.–13.gs. pastāvēja pirmie valstiskie veidojumi.
12.gs. Latvijas teritorijā kopā ar vācu tirgotājiem ieradās katoļu garīdznieki, kas centās pievērst vietējos iedzīvotājus katoļticībai. Pēc neveiksmīgiem mēģinājumiem panākt to mierīgā ceļā, viņi ar Zobenbrāļu ordeņa palīdzību uzspieda ticību ar varu, pakāpeniski pakļaujot vietējos iedzīvotājus. Varas nostiprināšanai tika dibināts Livonijas ordenis. Tika izveidota Vācijai pakļautu Livonijas valstu konfederācija, kas pastāvēja 1237.–1561. 1520.gadā Livoniju sasniedza reformācija.
Krievijai bija nepieciešama izeja pie Baltijas jūras un tādēļ tā uzsāka Livonijas karu (1558–1583). 1561.gadā Livonija beidza pastāvēt. Karā iejaucās Žečpospolita un Livonijas teritorija tika sadalīta starp Žečpospolitu un Zviedriju: pēc kara izveidotās Pārdaugavas hercogiste un Kurzemes un Zemgales hercogiste kļuva atkarīgas no Žečpospolitas. Polijas–Zviedrijas kara (1600–1629) laikā zviedri ieguva Rīgu un lielāko daļu Pārdaugavas hercogistes, izņemot Latgali. Šis novads palika poļu varā un tika nosaukts par Inflantiju.
…
