Eiropas Kopienai kopīgu politiku pieņemšana bija solis uz priekšu attīstībā, šīs politikas nebija vienkārši izdomātas vai uzspiestas, tas bija dabīgs ceļš, lai turpinātu attīstīties un nodrošinātu Eiropas iedzīvotājiem – augstāku dzīves līmeni, brīvu tirgus konkurenci un iespēju dzīvot saskaņā ar sevi un apkārt esošo.
D. Dinan uzskata, ka Eiropas integrācijas vēsturē ir bijušas tikai trīs lielas, vērā ņemamas politiskās sistēmas:
Vernera plāns – izveidt ekonomikas monetāro savienību.
Eiropas monetārā sistēma
Delora ziņojums [ 2; 113.lpp]
Jau sakumā kopīgo politiku skaists tika paplašināts ar vel trijām politikām: VEN, LFS un Amsterdamas līgumu. Manuprāt, sabiedrībai visvērtīgāko ieguvumu sniedza Eiropas Komisijas pirmais prezidents profesors Valters Halšteins 1960’jos gados nosaucot un izklāstot 10 svarīgākās kopīgās politikas: konkurences politika, vidējā laika posma ekonomiskās attīstības politika, sociālā politika, industriālā politika, transporta politika, monetārā politika, nodokļu politika, lauksaimniecības politika, enerģijas politika, reģionālā politika, konjunktūras politika. [2; 114. – 115. lpp].…
