`Šo eseju esmu rakstījusi “Bērncentrētā mācību modeļa analīzes” iespaidā.
Skolu esmu beigusi desmit gadu atpakaļ, un, likās, ka toreizējā mācību sistēmā ir notikušas lielas pārmaiņas, tomēr, izejot nu jau trīs mācību prakses un saskaroties ar mācību procesu caur savu bērnu mācībām, konstatēju, ka nekas daudz, diemžēl, nav mainījies pašā būtība. Ja, bērniem tagad ir daudzveidīgās un skaistas darba lapu burtnīcas, arī grāmatas ir kļuvušas krāšņākas, un, šķiet, tas arī ir viss – pārsvarā skolās valda tas pats autokrātiskais pasniegšanas stils ar tā neatņemamām sastāvdaļām: kontroli, vienvaldību, aizvainojumiem, aizrādījumiem, balss pacelšanu utt.
…
