Kopējā ārējā un drošības politika (KĀDP) pirmoreiz parādījusies Māstrihtas līgumā 1992.gada februārī, vēlāk mainīta Amsterdamas līgumā.
KĀDP uzskatāma par vienu no trim ES pīlāriem (kopā ar Eiropas Kopienu un Sadarbību iekšlietās un tieslietās). Par KĀDP mērķi uzskatāms „Fundamentālu ārpolitisko interešu, jo sevišķi Savienības neatkarības, drošības un nedalāmības sargāšana, ieskaitot pakāpenisku kopējas aizsardzības politikas izveidošanu un kopēju aizsardzību, kā arī miera, demokrātijas, likuma varas un cilvēktiesību nosargāšana.”1 Tās galvenie uzdevumi (ko pilda Ministru Padome) ir viedokļu apmaiņa ārpolitikas un drošības jautājumos; vienota kopējā viedokļa veidošana; kā arī uz šī viedokļa balstīta rīcība nepieciešamības gadījumā.
70.gados aizvien redzamāks kļūst tas, ka Eiropas Kopiena (EK) aizvien vairāk ir atkarīga no ārējā spiediena. Tiek secināts, ka šim spiedienam labāk varētu stāties pretī, ja EK būtu vienota ārējā politika.…
