1905. gada revolūcija sākās pēc tam, kad Krievijā sakās revolūcija. Tā sākās, kad Pēterburgā 9. janvārī apšāva mierīgus, reliģiski un monarhiski noskaņotus demonstrantus. Jau 13. janvārī arī Rīga notika demonstrācijas, kur apšaudes laikā mira ap 73 demonstrantiem, sadursmē ar policiju.
1905. gada revolūcijas rezultātā cieta gan cilvēki, gan arī nekustamie īpašumi: muižas, skolas un zemnieku sētas. Šajā revolūcijā bija pārsteidzoši liels upuru skaits. Daži tika nogalināti demonstrācijas laikā, savukārt, daži tika vajāti arī pēc tās, dažiem nācās emigrēt uz citām valstīm, lai netiktu nogalināti vai izsūtīti katorgā. Tātad, tie, kas nebija nogalināti jau 13. janvāra demonstrācijā vai arī kādā citā no demonstrācijām, tika vajāti arī turpmāk, tiem tika piespriesti sodi un izsūtījumi katorgā. Kopumā pēc vēsturnieku aprēķiniem tika noslepkavoti 3000 revolucionāru, sevišķi latviešu tautskolotāji, 5000 revolucionāru emigrēja uz ārzemēm, citu vēl veselu gadu slēpās mežos, tos vēlāk nosauca par mežabrāļiem.
…
