Demokrātiskos režimos svarīga nozīme ir likumdevēja un izpildinstitūciju savstarpējām attiecībām. Ierastais dalījums izšķir prezidentālās, parlamentārās un semiprezidentālās sistēmas.
Parlamentārā sistēma. Parlamentārisma pamatpazīme ir tā, ka vienīgā tautas vēlētā institūcijas ir likumdevējs jeb parlaments, kurš sevī iemieso vēlētāju gribu. Parlaments veido un apstiprina valdību, kurai par savu darbību ir jaatskaitās tieši parlametam. Valdībai ir jaatkāpjas, ja parlametns nobalso par neuzticību tai. Parlamentārās valsts galva var tik izraudzīts divējādi – formālo valsts vadītāju var ievēlēt parlaments. Tajā gadījumā šo amatu dēvē – Valsts Prezidents un ši valsts tiek uzskatīta par republiku. Šāda sistēma pastāv arī Latvijā. Formāla valsts vadītāja lomu var veikt karalis vai karaliene, mantojot troni no saviem priekštečiem. Šāda kārtība tiek dēvēta konstitucionālā monarhija. Taču valsts galvas funkcijas parasti ir reprezentatīvas un simboliskas. Šī amata politiskais raksturs izpaužas, kad ir runa par kāda diskutējama likuma izsludināšanu vai arī par valdības vadītāja iecelšanu un ārkārtas vēlēšanām.…
