Grupas un to iedalījums psiholoģijā

Grupa ir noteikts cilvēku kopums, kurus vieno kopīga darbība un vienots mērķis, kur katram dalībniekam ir sava sociālā loma, un kurā darbojas rakstītas vai nerakstītas izturēšanās normas.

Grupu iedalījums:
pēc lieluma: maza – liela
pēc starppersonu attiecību rakstura: primāra – sekundāra
pēc izveides organizācijas: formāla – neformāla
pēc indivīda attiecību veida ar grupu: dalības – referenta
pēc veida, kā indivīds iekļaujas grupā: brīvprātīgā - obligātā
Mazās grupas ir skaitliski nelielas – no diviem līdz dažiem desmitiem cilvēku, tās veidojas uz kopīgu interešu, vajadzību, mērķu vai savstarpēju simpātiju pamata. Daļa sociālo psihologu uzskata, ka mazo grupu var veidot diāde, bet citi, savukārt, ka triāde, jo strīdus gadījumā trešais dalībnieks var ieņemt vidutāja pozīciju un palīdzēt atrast kompromisu.
Pārsvarā par mazās grupas optimālo lielumu uzskata desmit cilvēkus. Tomēr 10 cilvēku grupā ir grūti uzturēt acu kontaktu un tādēļ tiek ieteikts par mazo grupu uzskatīt 7+- 2 cilvēkus. Tas tiek izskaidrots ar indivīda īslaicīgas atmiņas īpatnībām – grupas dalībnieki savā uzmanības lokā vienlaicīgi var paturēt tikai šādu cilvēku skaitu. novērojumi rāda, ka tad, ja grupas lielums pārsniedz 9 vai 10 cilvēkus, tā sadalās divās vai trijās mazākās grupās. Mazās grupas, savukārt, ietilpst lielajās grupās, kas nodrošina indivīda iesaistīšanos noteiktās sabiedriskās attiecībās.
Cilvēka dzīve norit, esot ne tikai dažādu mazo grupu dalībniekam, bet, vairāk vai mazāk apzināti, esot arī lielo grupu dalībniekam – etniskā grupa, valsts, nācija.…