Funkcionāla ģimene, kurā tiek nodrošinātas bērnu un vecāku vajadzības. Ģimene, kurā valda savstarpēja sapratne un cieņa, kurā ir savas pieņemtās normas, ar kurām rēķinās visi ģimenes locekļi. Šāda ģimene ir atbalsts katram ģimenes loceklim, jo vairāk vai mazāk katrs tās loceklis ir harmonijā ar sevi un apkārtējiem cilvēkiem. Šāda ģimene spēj funkcionēt jebkurā problēmsituācijā.
Piemēram – tāds priecīgs notikums kā bērna došanās pirmo reizi uz skolu. Reizē ar prieku tas rada arī bažas par to, kā ģimene un bērns tiks ar to galā. Ja uz ģimeni skatās kā uz sistēmu, kurā katrai tās daļai ir noteikta loma un funkcijas, var teikt, ka pārmaiņas un stress šo sistēmu ‘sašūpo’. Pēc kāda laika tā stabilizējas. Ir situācijas, kurās ģimene šo līdzsvaru tik viegli nevar atgūt, vai arī atjauno savu funkcionēšanu jau citā veidā – piemērojoties notikušajām izmaiņām.
Šādās ģimenēs bērniem ir mazāks risks saslimt ar dažādām neirozēm, un ir vieglāk pārvarēt krīžu un problēmu situācijas. Tā kā bērni visvairāk piemēru ņem no saviem vecākiem, tad vecākiem ir jābūt harmonijā ar sevi un bērniem ir jāzina, kādas vērtības un pārliecība ir vecāku rīcības pamatā. Audzināšana ģimenē ir jābalsta uz savstarpēju mīlestību, sapratni un uzticību. Ciešas ģimeniskas saites palīdz bērniem identificēties ar pārējiem ģimenes locekļiem, mācīties no viņiem attīstīt vērtības un tradīcijas, sagatavo konfliktsituāciju risināšanai. …
