Tālāk, es izpratu to, ka Rainis rakstījis par dzīves realitāti , kuru viņam ir nācies piedzīvot. Piemēram, dzejolī “Graudi akmeņstarpā” tika rakstīts šādi: “Iedomu jaukie ideāli, vecākie principi, tikla, mīla. Dienas allažības priekšā, Šķīst kā graudi akmeņstarpā”, pēc kā arī sekoja
dzejolis “Dziļākās domas”. Ar to es izpratu, ka Rainis ieslodzījumā domājis par saviem
vecajiem uzskatiem, kas viņu noveda līdz izsūtīšanai, bija iedomājies savu ideālu, bet
saskāries ar tā laika realitāti, ka vara bijusi pārāka un nebija brīvu tiesību tā izteikties. Viņa visas nākamās dienas tiek izniekotas ieslodzījumā. Tālāk minējis par savu likteni, esot ieslodzījumā, neziņu, ko darīt. pat ja viņš bēgtu, nezinātu kur bēgt.
Rainis arī raksta par savu spēju saglabāt individualitāti un būt neatkarīgam. Tajos laikos cilvēki bija nomākti, pakļauti varas iekārtai, tāpēc Rainis vēlējās būt pats savas dzīves noteicējs un prast pats sevi attīstīt.…
