Šizofrēnija

Realitātē šizofrēnija ir viena no retajām slimībām, kuras izplatība ir vienāda visās pasaules valstīs, neatkarīgi no ģeogrāfiskās atrašanās vietas, izglītības līmeņa, reliģiskās piederības u.c. faktoriem. Katram simtajam planētas iedzīvotājam ir risks saslimt ar šizofrēniju.
Terminu «šizofrēnija» 1911. gadā ieviesa vācu psihiatrs Eižens Bleulers, kas tulkojumā no grieķu valodas nozīmē «sašķelts prāts» («schizo» - prāts un «phrenos» - sašķelt, sadalīt). E. Bleulers par šizofrēniju rakstīja: «Šī slimība ir kā orķestris bez diriģenta», kas arī izsaka šizofrēnijas būtību – cilvēka iekšējās pasaules vienotības, harmonijas un nepārtrauktības izjūtas trūkums.
Tā kā šizofrēnijas iznākumu liela mērā ietekmē tas, cik savlaicīgi ir uzstādīta diagnoze un saņemta ārstēšana, un tanī pat laikā praksē it bieži nākas sastapties ar gadījumiem, kad profesionāla palīdzība tiek meklēta stipri novēloti, tad šeit būs iespējams atrast sīkāku informāciju par šīs slimības simptomiem.”
Šizofrēnija ir hroniska psihiska saslimšana ar ilgstošu norisi, kā rezultātā parādās izmaiņas slimnieka personībā, tiek zaudēta saistība starp domāšanu, uztveri, emocijām un rīcību.
Cilvēks zaudē iekšējo veselumu. Lai arī šizofrēnija ir vistipiskākā garīgā slimība (ne velti to mēdz saukt par psihiatrijas karalieni), vienlaicīgi tās simptomi var būt ļoti daudzveidīgi. Saslimst biežāk vīrieši 17-27 dzīves gadā un sievietes 17-37 gadu vecumā.
Šizofrēnijas gadījumā dažādos slimības periodos simptomu izpausmes ir atšķirīgas. Šīs slimības norisi nosacīti var iedalīt 4 posmos:
Pirmsslimības posms,
Slimības sākuma posms,
Slimības vidus posms,
Vēlīnais slimības posms.

Ir veikti daudzi pētījumi, lai noskaidrotu šizofrēnijas rašanos, tomēr joprojām nav atrasta galējā atbilde uz jautājumu par tās izcelsmi. Pētījumi uzrāda gan bioloģisko faktoru - iedzimtības, galvas smadzeņu ķīmiskās darbības izmaiņu, smadzeņu strukturālo izmaiņu ietekmi uz simptomu rašanos, gan psiholoģisko faktoru ietekmi, tādu kā nelabvēlīga attiecību pieredze, psiholoģiskas traumas.
Saslimšana var sākties strauji, īsā laikā būtiski izmainot cilvēka uzvedību, vai arī lēnām, ar pakāpenisku dzīves kvalitātes pazemināšanos. Slimības norise var būt ļoti dažāda – daži cilvēki savā dzīvē pārcieš vienu akūtu psihozi, citiem akūti stāvokļi mijas ar relatīvu psihisku veselību, vēl citiem slimības norise ir nepārtraukta.
…