Bazmarka kinokompānijas 1996. gadā uzņemtā filma „Romeo un Džuljeta” ir veidota pēc Viljama Šekspīra traģēdijas „Romeo un Džuljeta.” Šekspīra traģēdijā Romeo un Džuljetas mīlestība tiek izspēlēta renesanses laikmetā Veronā. Tiek lauztas viduslaiku normas un notiek cīņa par jūtu brīvību. Šai traģēdijas tapšanai ir diezgan gara vēsture, kuru es īsumā centīšos atstāstīt. Šis motīvs nav Šekspīra oriģinālmotīvs, šī tēma tika apskatīta jau antīkajā literatūrā, tādēļ, Šekspīram bija labi pazīstama. Šī tēma ir jau sastopama grieķu rakstnieka Ksenofonta no Efeses romānā. Šo romānu 1476. gadā itāliski atstāstīja Masačuo dei Gardati, bet viņa noveli pārstrādāja Luigi da Parto. Šajā novelē darbība tiek pārnesta uz Veronu, varoņiem tiek iedoti vārdi Romeo un Džuljeta, un naidīgās dzimtas tiek nosauktas par Monteki un Kapuleti.
1559. gadā šī pati tēma par dieviem mīlētājiem parādās franču valodā Pjēra Buato stāstu grāmatā. Poēmas veidā „Romeo un Džuljeta” 1562. gadā angļu valodā pārtulkoja Arturs Bruks. Bet pēc pieciem gadiem kā prozu to pārtulko Viljams Peinters. Ir noskaidrots, ka Šekspīrs par pamatu savai lugai ņēmis tieši Bruka tulkojumu. Šekspīrs savai traģēdijai ir piešķīris daudz jaunu un svaigu nokrāsu, ir padziļinājis personu raksturojumu, devis savai traģēdijai pavisam citādu raksturu nekā tas bija seno itāliešu darbos. Darbību, kas novelēs risinās vairāku mēnešu garumā, Šekspīrs ir sakoncentrējis piecās dienās, tādējādi piešķirot traģēdijai spraigumu un spilgtumu.
…
