Neviena banku uzraudzības sistēma nevar garantēt atsevišķu banku stabilitāti. To pierādījuši aizvadīto gadu notikumi Lielbritānijā, ASV un Japānā, kur lielas bankas sabruka vai arī cieta ievērojamus zaudējumus. Banka ir privātuzņēmums, un ikvienas bankas veiksme lielā mērā atkarīga no tā, kā tās vadība organizē bankas darbu. Ja vadība ir neapdomīga un pieļauj nevajadzīgu risku, tad ir ļoti iespējams, ka banka nonāks grūtībās.
Bankām ir jāpastiprina iekšējā kontrole un jāuzlabo vadības kvalitāte. Riski, ar kuriem tām nākas saskarties, ir nozīmīgāki nekā līdz šim. Bankām jāturpina veidot savu kapitāla bāzi tā, lai pēkšņu lielu zaudējumu gadījumā varētu tos nosegt un turpināt darbību. Bankām jāapzinās, ka peļņa neatrisina visas problēmas. Barings banka Lielbritānijā vairāk nekā 200 gadu guva peļņu, taču kāda dīlera neapdomīgā rīcība radīja zaudējumus, kas noveda pie bankas sabrukuma. Vadība nekad nedrīkst atslābt. Ja būtu jāpasaka, kur slēpjas vislielākās briesmas Latvijas un citu pārejas ekonomikas valstu augošajām bankām, tad jāsaka - vadības kontroles trūkumā attiecībā uz risku darījumiem investīciju un finansu tirgū. Lielākā daļa banku iemācījušās kontrolēt aizdevumu riskus. Bet vai banku vadība saprot risku būtību finansu un ārvalstu valūtas tirgū?…
