-
Aļģes
Iekšējā
Šūnas satur hlorofilu un citus pigmentus (atkarīga aļģu krāsa).
Spēj veikt fotosintēzi un sintezēt organiskās vielas.
Vienšūnas, daudzšūnu organismi.
Lapotņi – pavedienvieda, plātņveida, stobrveida, vienkārši vai zaroti.
Ārējā
Apvienojas grupās – kolonijas, cenobijas.
Dzīvo saturu ietver –šūnapvalks
Citoplazma, kodols, hromatofori.
Šūnas centrālajā daļā izveidojas vakuola.
Aļģu plastīdas -hromatofori.
Sugas
Pašlaik pasaulē aprakstītas vairāk nekā 30 000 aļģu sugas, kuras iedala 10 nodalījumos:
Zeltaino aļģu nodalījums;
Kramaļģu nodalījums;
Dzeltenzaļo aļģu nodalījums;
Eiglēnaļģu nodalījums;
Zaļaļģu nodalījums
Mietruaļģu nodalījums;
Pirofītu nodalījums;
Brūnaļģu nodalījums;
Sārtaļģu nodalījums;
Zilaļģes nodalījums.
Zaļaļģes
Izpaltītas – saldūdeņos; jūrās, okeānos, uz augsnes, koku stumbriem un priekšmetiem, kalnos uz sniega;
Īpatnības – vienšūnas(hlorellas) un daudzšūnu
(pavedienveida – spirogīra, daudzšūnu – ulvas) Barības vielas uzkrājas cietes un eļļu veidā.
Vairošanās veids – Veģetatīvi, bezdzimumvairošanās, dzimumvairošanās.
Nozīme –izmanto lopbarībai; notekūdeņu bioloģiskajai attīrīšanai,barība ūdens iemītniekiem.
Eiglēnaļģes
Izplatītas – saldūdeņos, jūrās; reti – okeānos
Īpatnības – Vienšūnas; pārvietojas ar vicām. Piemīt gan augu, gan dzīvnieku pazīmes, gaismā veic fotosintēzi, bet tumsā no apkārtējās vides uzņem barības vielas.
Vairošanās veids – veģetatīvi – gareniski daloties uz pusēm
Nozīme – veicina ar organiskām vielām piesātinātu ūdeņu attīrīšanos. Kalpo par objektu pētījumiem laboratorijās.…
Aļģes - augiem līdzīgs fotosintezējošs ūdens organisms, kas satur hlorofilu. Tie aug galvenokārt ūdenī bet daudz aļģu aug arī augsnē, uz koku mizas, klintīm un citur. Aļģes ir barības gāze gan jūrā, gan saldūdens ekosistēmās. Tās grupē atkarībā no pigmentiem (krāsām)