Kā jau iepriekš minēju, grāmatu „Psihoanalīze un dzīves māksla” sarakstījis pats Igors Šuvajevs 1998. gadā. Tās priekšvārds jeb prologs ir ļoti neliels un tajā autors skaidro , ka grāmata „Psihoanalīze un dzīves māksla” ir jau otrais izdevums, kas ir idents ar pirmo, tikai otrajā izdevumā ir izlabotas pamanītās kļūdas. Autors stāsta, ka pašlaik viņš šo to uztver savādāk, nekā grāmatā aprakstījis, taču viņš joprojām uzskata, ka no šīs grāmatas un atziņām var gūt svarīgas ierosmes dzīves mākslas izstrādē un ka viņš pats to praktizējis kā noteiktu eksistences tehniku.
Priekšvārdā autors piemin arī kādu grāmatu „Sapnis un erotika”, kura ir it kā grāmatas „Psihoanalīze un dzīves māksla” turpinājums jeb otrā daļa.
Autors arī izsaka pateicības cilvēkiem, kuri ir palīdzējuši tapt šai grāmatai.
Vārds „psihoanalīze” pirmo reizi parādās 1896.gadā: iesākumā franciski rakstītā tekstā, bet nedaudz vēlāk – vāciski publicētā darbā. To ievieš Vīnes ārsts Zigmunds Freids, kurš tolaik pat vispārdrošākajos sapņos laikam nevar iedomāties, kādu polemiku izraisīs viņa mācība.
Zigmunds Freids dzimis Pržibora Čehijā 1856. g. 6. maijā, miris Londonā - 1939. g. 23. septembrī) bija ebreju izcelsmes austriešu neirologs un psihiatrs, psihoanalīzes pamatlicējs.…
