Vērtējums:
Publicēts: 03.03.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 2 vienības
Atsauces: Nav
  • Konspekts 'Eiropas transporta līdzekļu skaita analīze', 1.
  • Konspekts 'Eiropas transporta līdzekļu skaita analīze', 2.
  • Konspekts 'Eiropas transporta līdzekļu skaita analīze', 3.
  • Konspekts 'Eiropas transporta līdzekļu skaita analīze', 4.
  • Konspekts 'Eiropas transporta līdzekļu skaita analīze', 5.
  • Konspekts 'Eiropas transporta līdzekļu skaita analīze', 6.
  • Konspekts 'Eiropas transporta līdzekļu skaita analīze', 7.
  • Konspekts 'Eiropas transporta līdzekļu skaita analīze', 8.
Darba fragmentsAizvērt

Dzelzceļa transporta raksturojums
1.Lokomatīves un drezīnas (locomatives and railcars)
Saistībā ar vilcieniem tika apskatīti tikai 21.gs. rādītāji, jo atsevišķām valstīm nav doti dai par 1990 uc. Gadiem, tāpēc nav iespējams pilnīgs raksturojums starp valstīm šajos gados.
Kā valstis ar augstiem rādītājiem tika izvēlētas: Dānija, Francija un Polija, bet ar zemiem rādītājiem: Luksemburga, Īrija un Igaunija.
Eiropā visvairāk lokomotīves un drezīnas, kā arī vislielākais vagonu skaits ir Vācijā. 3.diagrammā redzams, ka laika posmā no 1990- 2000 gadam šo rādītāju skaits ir ievērojami sarucis, tāpat kā preču vagonu skaits šajā pašā laika posmā (skatīt 5.diagrammu). Vācija ir viene no lielākajām akmeņogļu ieguves valstīm, tāpēc tā lokomotīvju un preču vagonu īpatsvars ir ievērojami lielāks (skatīt 4. un 6. tabulu), taču tieši 20gs. beigās samazinājās ogļu izmantošanas īpatsvars, kas samazināja preču vagonu un lokomotīvju izmantošanu, apjoms saruka arī pēc Kioto protokola parakstīšanas.
Lokomotīvju skaits ir sarucis arī Polijā, bet pārējās valstīs skaits ir palielinājies. Polijas dzelzceļa transports ir morāli un fiziski novecojis, tāpēc samazinās šī transporta veida apjoms. 6.tabulā redzams, ka Polijā piecu gadu laikā katastrofāli ir samazinājies preču vagonu skaits, jo pēdējos gados ievērojami sarucis akmeņogļu pieprasījums, kā raksta RM - Railway Market -> Nr. 02 2008 :” Lokomotīvju parka modernizācijai un atjaunināšanai Polijā līdz šim ir pievērsts pārāk maz uzmanības. Polijas lokomotīvju vidējais vecums ir 25-30 gadi un dažas sērijas ir vēl vecākas. Laiks, kad Eiropas dzelzceļi maz uzmanības veltīja izmaksām, konkurencei un klientu vēlmēm, ir pagājis. Par svarīgiem rādītājiem kļūst piegāžu un vagonu aprites svars un ātrums. Uzlaboto sliežu ceļu priekšrocības (ātruma ziņā) novecojušās lokomotīves bieži vien nespēj izmantot”, būtībā Polija saskaras ar bijušo PSRS valstu problēmām, kurās pēc PSRS sabrukuma ir apstājusies vilcienu ražošana.

Autora komentārsAtvērt
Atlants