Lasot Viļa Lāča romānu, es iepazinos ar šā gadsimta trīsdesmito gadu zvejnieku dzīvi. Izrādās – tā bija ļoti smaga. Bieži vien lielās vētras un sals izpostīja jūrā izliktos tīklus, negaisa laikā bojā gāja zvejnieki. Šī romāna galvenais varonis ir Oskars. Viņš attēlots kā stiprs, neatlaidīgs cilvēks, kurš cīnās par taisnību un īsteno savus nodomus, neklausīdamies citu cilvēku nicīgajās piezīmēs.
Oskara izskats liecina par grūtajiem zvejnieku dzīves apstākļiem. Ziemā aukstais vējš stindzināja seju – tā kļuva tumši sarkana, nejūtīga un asa. Bet vasarā, karstās saules dēļ, seja ieguva vara brūno toni. Oskara drēbes bija aplipušas ar zvīņām un darvas pilieniem, tās oda pēc veciem tīkliem. Bet, neskatoties uz grūto dzīvi, Oskars spēja nesaskumt, kad notika kāda neveiksme.
“Priecīgs un možs viņš iet savā dienas darbā un, lai gan klusāks nekā citi ciema puiši, vienmēr stalti nes savu brūno galvu.”
…
