Saprotams, ka lielākā daļa kompāniju dotu priekšroku neiziet ārpus vietējā tirgus robežām. Menedžeri nebūtu spiesti apgūt jaunas valodas, starptautisko likumdošanu, nebūtu nepieciešams apdrošināt valūtas risku, nevajadzētu darboties saskaņā ar svešu politisko sistēmu un likumdošanu, nevajadzētu pielāgot preci un reklāmas pasākumus citiem patērētājiem. Šādā gadījumā uzņēmējdarbība būtu vieglāka un drošāka. Tomēr pastāv vesela virkne faktoru, kas mudina uzņēmumu uzsākt starptautisku darbību:
Nereti ir situācijas, kad vietējā tirgū ienāk kompānijas ar izdevīgāku produkciju (kvalitāte, cena u.c.) un izkonkurē vietējos ražotājus un tiem jādodas uz citiem mazāk piesātinātiem tirgiem.
Citos tirgos reizēm ir iespēja gūt lielāku peļņu pieprasījuma dēļ.
Pastāv tipiska situācija, kad vietējais tirgus paliek par šauru uzņēmuma tālākai attīstībai.
Riska samazināšanas nolūkā, jo uzņēmumam būt atkarīgam no vienas valsts ekonomiskā stāvokļa var būt bīstamāk.
Uzņēmuma klienti ar klientiem ārzemēs var veicināt uzņēmuma iziešanu ārvalstīs, piedāvājot nodrošināt pakalpojumus arī tur.…
