Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 20.10.2008.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 8 vienības
Atsauces: Ir
  • Referāts 'Latviešu tradicionālā tekstilapstrāde', 1.
  • Referāts 'Latviešu tradicionālā tekstilapstrāde', 2.
  • Referāts 'Latviešu tradicionālā tekstilapstrāde', 3.
  • Referāts 'Latviešu tradicionālā tekstilapstrāde', 4.
  • Referāts 'Latviešu tradicionālā tekstilapstrāde', 5.
  • Referāts 'Latviešu tradicionālā tekstilapstrāde', 6.
  • Referāts 'Latviešu tradicionālā tekstilapstrāde', 7.
  • Referāts 'Latviešu tradicionālā tekstilapstrāde', 8.
  • Referāts 'Latviešu tradicionālā tekstilapstrāde', 9.
  • Referāts 'Latviešu tradicionālā tekstilapstrāde', 10.
  • Referāts 'Latviešu tradicionālā tekstilapstrāde', 11.
  • Referāts 'Latviešu tradicionālā tekstilapstrāde', 12.
  • Referāts 'Latviešu tradicionālā tekstilapstrāde', 13.
  • Referāts 'Latviešu tradicionālā tekstilapstrāde', 14.
  • Referāts 'Latviešu tradicionālā tekstilapstrāde', 15.
  • Referāts 'Latviešu tradicionālā tekstilapstrāde', 16.
  • Referāts 'Latviešu tradicionālā tekstilapstrāde', 17.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
1.  Latviešu tradicionālā tekstilapstrādes vēsture    4
2.  Aušana    5
2.1.  Ievads aušanas teorijā    5
2.2.  Aušanai izmantojamie materiāli    6
2.2.1.  Kokvilna    6
2.2.2.  Lini    6
2.2.3.  Vilna    7
2.2.4.  Neapstrādātie augu valsts materiāli    7
3.  Adīšana    8
3.1.  Dzijas uzglabāšana    10
3.2.  Dzijas krāsošana    10
4.  Pētījuma rezultāti    12
4.1.  Diagramma Nr.1 Dzimums    12
4.2.  Diagramma Nr.2 Aptaujāto respondentu vecums    12
4.3.  Diagramma Nr.3 Aptaujāto respondentu skaits, kuri kādreiz ir nodarbojušies ar adīšanu, aušanu vai šūšanu    13
4.4.  Diagramma Nr.4 Pirms cik ilga laika ir nodarbojies ar adīšanu, aušanu vai šūšanu    13
4.5.  Diagramma Nr.5 Aptaujāto respondentu skaits, kuri kādreiz sev ir noadījuši kādu zeķu pāri, cimdu vai džemperi    14
4.6.  Diagramma Nr.6 Dzirdēts par seno latviešu aušanas metodi    14
  Secinājumi    15
  Izmantotā literatūra    16
  Pielikums Nr.1 Anketa    17
Darba fragmentsAizvērt

Pirmie cilvēki, kuri aizsāka tekstilapstrādi, ir tie, kas ilgos gadsimtos skalu gaismā zemās dūmistabās, nezinot cēlo vārdu „radīt”, darīja savu ikdienas darbu. Sievas auda palagus, lakatus, dvieļus, segas – visu, kas nepieciešams saimniecībā. Turpat līdzās jaunas meitas izšuva sev goda kārtu, bet meitēni no dzīparu pārpalikumiem adīja savu pirmo cimdu pāri vai auda jostu, ko, pēc daudziem gadiem tautās ejot, apsies ap vārtu stabu vai ar to rotās līgavas pajūga ilksi. Tā, mātes drošo roku vadītas, mazās meitenes nemanot ieauga savas sētas, sava novada tradīcijās. Aušana ir viens no koptākajiem latviešu amatiem, un, pārcilājot muzeju fondu krājumus, ar bijību un apbrīnu aplūkojami nemācīto lauku sievu darinājumi, kas atmirdz tādā rakstu un krāsu bagātībā, ka mēs – skolotie – vēl daudz ko no tiem varam mācīties. Vispirms jau amata kultūru. Katra namamāte par savu goda pienākumu uzskatīja pašas spēkiem apgādāt saimi. Kaimiņiene mācījās no kaimiņienes, māte skoloja meitu, mācīšanu sākot ar vienkārtni un beidzot ar 6 līdz 8 nīšu drelli.…

Autora komentārsAtvērt
Atlants