Trešā, man viena no tuvākajām atziņām šajā grāmatā, ir – “Ja teātris ir rituāls, tad arī deja tāda ir. Vēl vairāk, tas ir ļoti sens veids, kā tuvoties partnerim. Tas ir tā, it kā no pavedieniem, kas mūs saista ar visu pasauli, tiktu noskaloti visi aizspriedumi un bailes. Dejas laikā var izbaudīt prieku būt pašai.” Tā kā pati esmu dejojusi 13 gadus, tad tai es viennozīmīgi piekrītu. Dejā tiešām cilvēks atbrīvojas, aizmirst visas raizes un rūpes, atklāj sevi no jauna. Manuprāt, tieši tāpēc daudzi cilvēki ir atklājuši dejas burvību un kopā ar partneriem, apmeklē deju kursus, kaut vai vienkārši iet izklaidēties dejojot. Pēc savas pieredzes varu teikt, ka deja saista cilvēkus, tā vieno, dejojot var atklāt patiešām ko skaistu. Dejā, kurai ļaujamies ar prieku, prāts zaudē savas kontroles spējas un ķermeņa vadības grožus pārņem sirds.
Pēc grāmatas “Portobello ragana” izlasīšanas, es ieguvu daudz atziņu patīkamu domu, kas man sniedz iespēju ielūkoties galveno varoņu dzīvēs. Es šo grāmatu ieteiktu izlasīt ikkatram, jo uzskatu, ka jebkurš var iegūt daudz noderīgu atziņu.
…
