2011. - 2015. g.
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | 2 | |
| 1. | Pievienotās vērtības nodoklis | 4 |
| 1.1. | Pievienotās vērtības nodokļa būtība | 4 |
| 1.2. | Ar PVN apliekamie objekti un pievienotās vērtības nodokļa piemērošana | 7 |
| 1.3. | Ar nodokli apliekamās personas un darījumi | 10 |
| 1.4. | Pievienotās vērtības nodokļa likmes un atbrīvojumi no nodokļa | 13 |
| 2. | Pievienotās vērtības nodokļa maksāšanas statistika Latvijā un likmju salīdzinājums starp ES dalībvalstīm | 16 |
| 2.1. | PVN maksātāju statistika no 2010. gada līdz 2013. gadam | 16 |
| 2.2. | PVN likmju salīdzinošā analīze ES dalībvalstīs | 19 |
| 3. | PVN iekasēšanas uzlabošana | 25 |
| 3.1. | Pievienotās vērtības nodokļa administrēšana | 25 |
| Secinājumi un priekšlikumi | 31 | |
| Izmantotās literatūras un avotu saraksts | 33 |
Secinājumi un priekšlikumi
Secinājumi:
1. Pirmkārt, pievienotās vērtības nodoklis ir ļoti būtisks valsts nodokļu ieņēmumu avots; visi pārējie nodokļi ir mazāk nozīmīgi.
2. Par PVN aplikšanas objektu kalpo ienākuma summa no preču, produkcijas realizācijas un pakalpojumu sniegšanas. Šī nodokļa summa vienmēr iekļaujas preces, produkcijas un pakalpojuma pārdošanas cenā, tas ir daudz posmu nodoklis.
3. PVN standartlikme Latvijā un arī citās ES dalībvalstīs ir svārstīga. Šobrīd 2013. gadā Latvijā tā ir 21 %.
4. ES dalībvalstis var piemērot vienu vai divas samazinātas likmes, kas nevar būt mazākas par 5 %.
5. Pievienotās vērtības nodokļa priekšrocība ir tā, ka šis nodoklis ir viegli iekasējams un administrējams, kā arī pieņemts uzskatīt, ka šis nodoklis mazāk bremzē uzņēmējdarbības attīstību.
6. PVN trūkums ir, kas tas ir sociāli netaisnīgs nodoklis, jo nodokļu slogs trūcīgiem iedzīvotājiem ir lielāks kā turīgiem iedzīvotājiem.
7. Eksports ir aplikts ar PVN, bet imports ne.
8. PVN likme Latvijā salīdzinājumā ar pārējām ES valstīm ir ne pārāk zema, ne pārāk augsta. Tā varētu būt drīzāk ceļama, un nav nopietnu iemestu tās samazināšanai. PVN samazināšana traucētu Latvijas nodokļu sistēmas galvenajām problēmās – pārāk augstam darbaspēka nodokļu sloga – risināšanai.
9. Izvairīšanās no nodokļu nomaksas apgrūtina nodokļu administrēšanu, kā arī tiek apdraudēti valsts ieņēmumi.
…
Nodoklis ir ar likumu noteikts obligāts maksājums valsts budžetā vai pašvaldību budžetos (pamatbudžetā vai speciālajā budžetā), kas nav maksājums par noteiktas preces iegādi vai pakalpojuma saņemšanu un nav soda naudas, pamatparāda palielinājuma naudas un nokavējuma naudas maksājums, kā arī nav maksājums par valsts kapitāla vai tā daļas izmantošanu. Nodokļi ir neatņemama ikvienas valsts sastāvdaļa. Lai gan vairākums cilvēku izprot nodokļu nepieciešamību, valsts nodokļu sistēma parasti tiek vairāk kritizēta nekā slavēta. Jāatzīst, ka nevienam cilvēkam nepatīk maksāt nodokļus, tomēr nodokļi, kā ekonomikas sastāvdaļa, skar visas iedzīvotāju grupas un to intereses. No tā, kādā mērā nodokļu sistēma Latvijā ir sakārtota un atbilst pastāvošajai ekonomiskajai situācijai ir atkarīga sabiedrības attīstība kopumā. Latvijas un katras valsts valdības uzdevums ekonomikā ir nodrošināt valstiski svarīgu funkciju finansēšanu, sekmēt iedzīvotāju labklājību un veicināt stabilu uzņēmējdarbību. Lai šos mērķus īstenotu, valdības rīcībā ir jābūt stabiliem un pietiekamiem ieņēmumiem, kas ir nepieciešami prioritāru sociālo un ekonomisko pasākumu finansēšanai un fiskālā deficīta ierobežošanai. Pievienotās vērtības nodoklis (PVN) ir patēriņa nodoklis, kas tiek iekļauts preces vai pakalpojuma cenā, un to samaksā preces vai pakalpojuma gala patērētājs. Tas tiek uzskatīts par netiešo nodokli. PVN standartlikme Latvijā 2013. gadā ir 21 procents. Autore ir izvēlējusies studiju darba tēmu „Pievienotās vērtības nodoklis un tā maksātāji”, kurā izvirza mērķi: 1. izanalizēt pievienotās vērtības nodokli un tā būtību; 2. izanalizēt PVN attīstību un salīdzināt to ar citām ES dalībvalstīm; 3. noteikt kādas ir pievienotās vērtības nodokļa iekasēšanas problēmas un izstrādāt priekšlikumus. Mērķa sasniegšanai autore ir veikusi analīzi un izvirzījusi sekojošus uzdevumus: 1. izpētīt LR Likumu „Par pievienotās vērtības nodokli”; 2. izanalizēt pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumus; 3. salīdzināt PVN likmes ES dalībvalstīs; 4. izstrādāt priekšlikumus PVN uzlabošanai. Pirmajā daļā „ Pievienotās vērtības nodoklis” ir analizēta un aprakstīta pievienotās vērtības nodokļa būtība, ar PVN apliekamie objekti un pievienotās vērtības nodokļa piemērošana, kā arī ar nodokli apliekamās personās un darījumi, nodokļa likmes un atbrīvojumi no nodokļa. Otrajā daļā „Pievienotās vērtības nodokļa maksāšanas statistika Latvijā un likmju salīdzinājums starp ES dalībvalstīm” ir veikta PVN maksātāju statistikas salīdzināšana laika posmā no 2010. gada līdz 2013. gadam, kā arī veikta PVN likmju salīdzinošā analīze starp ES dalībvalstīm. Trešajā daļā „PVN iekasēšanas uzlabošana” ir aprakstīts kā notiek PVN un citu nodokļu administrēšana un kā varētu to uzlabot. Lai sasniegtu darba mērķi autore izmantojusi šādas metodes: ekonomisko analīzes metodes (tabulu veidošana, shēmu veidošana) un monogrāfisko metodi (pētīšana, materiālu meklēšana). Kursa darba izstrādāšanai autore izmantojusi pētnieciskos darbus, zinātnisko literatūru, kā arī Interneta resursus. Tika veikta arī darbu informācijas sistematizēšanā. Kursa darba tēmas pētīšanas periods un materiāla vākšanas laiks ir no 1992.gada līdz 2013.gadam. Darbā pielietoti vispārpieņemti saīsinājumi. Kursa darbs sastāv no 33 lapām, izmantotas 7 tabulas un 2 shēmas.
