19.gadsimta pirmo pusi, tā tiekšanos pēc zinātnes un klasifikācijas, pārmantojot 18.gadsimta apgaismības domāšanas likumsakarības, laikam vislabāk raksturo Šellinga un Hēgeļa domāšanas modelis.
Dzīves filozofija 19.gadsimta vidū un otrajā pusē ļoti sasaucas ar romantisma alkām dzīvot, būt dzīves mutulī. Dzīves filozofijai pamatus lika vācu kulturologs Arturs Šopenhauers.
19.gadsimta vidū klasiskās filozofijas izpratne jau sāka neapmierināt daudzus filozofus. Cilvēka, viņa garīguma daudzveidīgās izpausmes vairs netika aptvertas ar prāta un zinātnes metodēm, racionālismam tika pretstatīta pirmatnējā, svarīgākā realitāte – dzīve.
Klasiskā filozofija 19.gs pirmajā pusē jēdzienus un parādības skaidroja mehāniski.…
